Misjonāri mācās.

    Kā ir parastā dzīvē jaunā vietā vajag daudz mācīties. Un lūk misjonāri dedzīgi mācās. Jau apstaigāja veikalus, uzzināja kas kur atrodas mājās, atklājās talanti virtuvē, kāds iemācījās kurināt krāsnī, bet arī veidoja pirmus evaņģēlizācijas plānus. Piemēram rīt būs iespēja piedalīties svētajā Misē Viduču skolā un Alfa kursos klosteri. Būs arī citas tikšanās.

    "Mieriniet, mieriniet manu tautu" saka jūsu Dievs. Kas mierina kristieti? Vai dzīve bez problēmām? Bez rūpēm? Bez slimībam? Bet kas notiek, ja cilvēks mieru neatradīs?

    Kristiešiem ir tāda dāvana no Dieva: viņi tic, ka pats Dievs mierina savu tautu. Un šī cena ir viena un ļoti konkrēta: Jēzus Kristus Krusts un Augšāmcelšanās. Tā nav autosugēstija. Šī dāvana tā pārmaina cilvēku dzīvi, ka daudzi kļūst par misjonāriem. Misjonārs tas nav tikai tāds cilvēks, kas pārcēlas uz citu vietu, lai dzīvotu starp svešiem cilvēkiem, kuri bieži runā citā valodā. Tas ir cilvēks, kas Dievam atdod savas problēmas, lai Viņš mierinātu. Lūk ja Dievs mierina cilvēku tādā situācijā, tad mierinās arī citā. Slimības un citas grūtības ir problēmas katram cilvēkam. Tomēr kristieša pirmais uzdevums ir padot Dieva mieram visu realitāti, kurā viņš dzīvo. Tas ir atļaut, lai Krusta un Augšāmcelšanās patiesība pieskartos manai dzīvei. Kā konkrēti? Katrai lietai, katrai domai un katram vārdam atļaušu augt un veidoties Dieva gaismā. Vai tā ir verdzība? Ne, protāms, tā ir mācekļu skola, kuri mīlestībā un ļoti ļoti dedzīgi aicinās cilvēkus atļaut Dievam viņus mierināt. Jo cilvēks faktiski mirst un iet izmisumā, ja nesaņem šo patieso mieru.