Jaunā Evaņģēlizācija nepieciešama

    Kad es domāju par šodienas lasījumiem, domās aizlidoju pie cilvēkiem, kuri šajās dienās bija pie manis parunāt par kristībām, bērēm, pasvētīt kādas lietas, vai vienkārši parunāt. Un beigu beigās sapratu, ka mūsdienu situācija ir ļoti līdzīga Baznīcas sākumu situācijai, kad svētais Pāvils (un arī citi Apustuļi un mācekļi) staigāja pa pilsētām, atrada vietu pie kāda taisnīga cilvēka, kur bija iespēja mājot, un pēc tam meklēja iespēju sludināt labo vēsti par Jēzu Kristu. Bija tādi cilvēki, kuri ātri pieņēma ticību uz Jēzu Kristu un lūdza, lai viņiem dotu kristības sakramentu. Vai viņu ticība bija lielā? Varbūt nē. Varbūt bija mazā, kā sinepju grauds. Sevišķi tad, kad tika nokristīta visa māja, jo ģimenes galvai, vīram bija ticība, vai atraitnei bija ticība. Tas nozīmē, ka viss bija priekšā - gan katehēzes, gan ticības darbi un katru dienu lēmumi pēc jaunas ticības.

    Tādā veidā kristieši, kuriem bieži ticība bija ļoti mazā un maz zināja par Jēzu Kristu, tika dota iespēja padzilināt ticību Baznīcas kopienā, stiprināties brāļu un māsu vidū, lai vēlāk arī pašiem stiprināt citus. Tāpēc katrā draudzē ir vajadzīgi tādi centri, vai mazās kopienas, piemēram ģimenes, kurās kristieši mācās mīlēt viens otru, arī tur, kur ne visi ir kristieši. Kristietis stiprināts ticībā un ticības darbos rāda pasaulei citu dzīvi, dzīvi Svētajā Garā.

    Tajā laikā Jēzus gavilēja Svētajā Garā un sacīja: "Es Tevi slavēju, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu esi to apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem, bet atklājis mazājiem". Ticība ir dāvana, dāvana no Dieva, nevis pēc cilvēciskajām kategorijām, bet pēc gatavības pieņemt Dievu un Viņa gribu. Kad gudrie un saprātīgie meklēs ar savu gudrību un neatradīs Dievu, tad mazie gavilēs Svētajā Garā.

    Kad šīs zemes gudrie meklēs vilku, kas neapēdīs jēru, lāci, kas nemedīs govi un lauvu, kas ēdīs pelavas kā vērsis, tad nabagos un lēnprātīgos Dievs atklās savas dāvanas, kuras viņos attīstījās, jo viņi dzīvoja pēc Gara. Tās ir gudrības, saprāta, padoma, stipruma, zināšanas, Kunga bijības un dievbijības dāvanas.

    Kā Apustuļu laikos notika Evaņģelizācija, kā svētā Franciska laikos arī (sv. Franciska vārdi: Brāļi, sāksim no jauna...), tad šodien pāvesta Franciska laikos Baznīca atklāj un sludina no jauna Evaņģēliju. Šī Svētā Gara darbība atdzīvina kristiešus un dod pārpilnībā mīlestību, jā, mīlestību, kas raksturo Kristus mācekļus, kas kā pirmie - viens otram - dod ticības liecību mīlestībā.