Vai mēs protam darīt mazas lietas?
Kādu vismazāko lietu prot darīt cilvēks? Vai vismaz viņam ir jāiemācās šo vismazāko lietu darīt.
Jā, šī lieta saucas: "pārdomāt ikkatru jautājumu". Bet pārdomāt nenozīmē vienīgi domāt, skaidrs. Cilvēks kaut ko pārdomā, lai sasniegtu mērķi, tas ir patiesību. Vismazāka lieta, kuru cilvēks mācās darīt visu savu dzīvi, ir meklēt patiesību.
Šīs patiesības, kādā nozīmē, ir mūsu iekšējas dzīves sienas. Šīs sienas vieno mūs ar Dievu, jo katra patiesība ir Vienīgās, Mūžīgās Patiesības atspulgs.
Atrasta, saprasta un pieņemta patiesība ir pie katras cilvēciskās darbības sākumiem, iet tai līdzi un ar to beigās mēs varam salīdzināt mūsu darbību, mūsu darbus, un tos - nākotnē - labot.
Es došu vienu piemēru no svētās Mises, tāpēc mums visiem tas būs saprotams. Lūk, pēc svētās Komūnijas mēs redzam, ka priesteris kaut ko dara uz altāra. Viņš ielej ūdeni biķerī, pēc tam ar kādu dvielīti tīra patenu un biķeri. Īstenībā, viņš dara kaut ko citu. Kad priesteris pieņēma konsekrēto Hostiju (Jēzus Kristus Miesu), uz patenas palika no šīs Hostijas mazas daliņas. Tā ir tālāk Jēzus Kristus Miesa. Priesteris ar ūdeni izšķīdina šīs Hostijas daliņas, jo kad vairs nav Maizes substances, tad jau šeit nav Jēzus Kristus Miesas. Līdzīgi priesteris dara ar biķeri, kurā ir konsekrēts Vīns (konsekrētajā Vīnā, Kura drusciņ palika biķerī, ir Jēzus Kristus Asinis). Kad Viņš pabeigs šo darbību, uz altāra jau vairs nav Jēzus Kristus Miesas un Asiņu. Jēzus Kristus ir jau mūsos (svētā Komūnija) un Tabernākulā, kā parasti pieņemts baznīcās, lai mēs viņu adorētu. Tad priesteris lasa pēdējo lūgšanu un dod tautai svētību.
Tad, lūk, pat vismazākas lietas, kuras dara cilvēks, ir tomēr lielas. Bet Dievs mūs aicina uz tādu kalpošanu, kura ir lielāka nekā pats cilvēks: lai mēs rūpētos par Viņa Dēla, Jēzus Kristus Miesu un Asinis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru