Ko mums šodien māca Samuēls?
Šis dialogs, par kuru šodien lasījām pirmajā lasījumā, atkārtojās visu dzīvi. Bet šodien vēl Samuēls, jauneklis Samuēls, to sākumā nesaprata. Jo tas bija kaut kas cits, tik cits, ka Samuēls to neieraudzīja. Tikai vecais priesteris Heli saprata, kas notiek - Dievs runā uz jaunekli, kurš jau no bērnības kalpo pie derības šķirsta. Heli saprata, ka viņa vietā, šajā svētvietā, būs tagad Samuēls, jo Dievs runā ar viņu.
Samuēls domāja, ka dzird savu vārdu tā, ka dzird cilvēks, kad kāds viņu sauc: dzird balsi, bet pieņem vārdu. Man šķiet, ka šeit tā nebija. Bija vārds, bet nebija balss. Dievs aicināja Samuēlu uz līdzdarbošanos, aicināja viņu un sauca no viņa gara, kurā gribēja satikties ar Samuēlu.
Līdzīgi šodienas Evaņģēlijā divi mācekļi aizgāja pie Jēzus, jo Jānis Kristītājs teica: "Lūk, Dieva Jērs". Mācekļi palika pie Jēzus laikam kādas divas stundas. Un vajadzēja, lai vēlāk pats Jēzus tos paaicinātu, kad tie zvejoja, lai tie sekotu Jēzum Kristum līdz nāvei. Jo tas bija ne tikai tāds vārds, kā cilvēki runā, bet Dieva vārds, kas sauc cilvēku no pavisam cita virziena, no cilvēka dvēseles dziļumiem, uz kurieni Dievs aicina konkrēto cilvēku. Lūk, tikšanās ar Dievu.
Mēs esam aicināti visu laiku dzīvot savā garā, būt Dieva priekšā, būt šajā bagātajā tuksnesī Krusta pakājē, jo, kā šodien raksta svētais Pāvils, mēs esam Svētā Gara mājoklis.
Samuēls svaidīja ar eļļu Dāvidu par karali, bet mēs esam patiesas eļļas, tas ir Svētā Gara templis. Samuēls svinēja svētkus un ēda maltīti ar Dāvida ģimeni, bet mēs Baznīcā, tas ir Dieva ģimenē, svētajā Misē pieņemam sirdīs pašu Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Kuram ir gods un vara mūžīgi. Amen.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru