Divi metri virs jūras līmeņa.
Šodien es biju Kalnciema katoļu draudzē, skaistā svētā Jāņa Kristītāja baznīcā. Tā atrodas tikai 2 metri virs jūras līmeņa un par jūras tuvumu atgādina sevišķs skats - skats uz Lielupi, kura ir blakus.
Baznīcā ir daudz siltāk nekā ārā, bet cilvēku sirdis vēl siltākas un piepildītas ar mīlestību uz Dievu. Jo nevis liela pelēka upe, pelēkie mākoņi, lietus, sniegs, peļķes un bedres ielā liecina par Dieva mīlestību uz mums un par sagatavotu pestīšanu Debesu Valstība, bet šie ticīgie ļaudis, sievietes un vīrieši. Jo viņiem ir cerība uz mūžīgo dzīvi pie Dieva.
No Olaines uz Kalnciemu 52 kilometri un tāpat atpakaļ, bet nogurums lielāks, jo grūtie ceļa apstākļi.
Vai tik sarežģīts ir Dieva vārds, ka dažreiz cilvēki (šie vārdi jau neattiecas uz Kalnciemu, bet uz "tā saukto" dzīvi) lasa: "Svētīgs ir vīrs, kas cer uz Kungu...", bet nekādā veidā nevar atrast pat punktiņus, kuros šis vārds darbojas viņu dzīvē. Un tad viņu dzīvē darbojas citi vārdi par nelaimīgiem, nolādētiem vīriem, "...kas cer uz cilvēku...". Un viņi domā, un runā: "Ak vai, kā viņš/viņa varētu to pateikt un to izdarīt?! Es domāju, ka viņš/viņa ir O.K., bet lūk... Taču es cerēju uz viņu! Kā es tagad meklēšu un atradīšu iespēju parunāt un saprasties, lai viss būtu tā, kā bija līdz šim"?!
Bet Kungs Jēzus gaida un gaida, un nāk, un tuvojas pat Žēlsirdīgā Jēzus svētceļojums - cik cilvēku rūpēsies par Kunga lietām? Cik cilvēku atvērs savas sirdis Kungam un paļausies uz Viņu? Cik cilvēku pieņems savu krustu un sekos Jēzum Kristum? Cik cilvēku lūgsies par Dieva žēlsirdību pasaulei, it sevišķi grēciniekiem? Salīdzinājumā ar lieliem kalniem šie divi metri virs jūras līmeņa - kas tas ir? Bet tieši tur darbojas Dieva žēlsirdība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru