Daži vārdi par sagatavošanu svētajai Misei.
Nekad nepietiek runāt par sagatavošanas svētajai Misei vajadzību. Kāda ir mana sagatavošana konkrētam Euharistijas elementam, piemēram vispārējai lūgšanai?
Ir tādi speciāli brīži svētajā Misē, kad dalībnieks tiek aicināts aktīvāk piedalīties (bet protams visā Misē jāpiedalās aktīvi). Tas nenozīmē, ka uzreiz dalībniekam jāiet, jānes kaut kas, jārunā kaut kas. Dažreiz tas notiek dzīļi mūsu dvēselēs. Piemēram, kad ir vispārēja lūgšana - vai es tai pievēršu uzmanību? Vai tikai klausos to, ko priesteris un ministrants lasa? Bet manā sirdī arī jābūt lūgšanai. Pa vēlu tagad meklēt nodomus. Kādā nodomā es lūgšos? Ko es īstenībā šodien gribu no Dieva? Cik labi ir, kad pirms Mises tiek sagatavoti lūgumi, arī mani privāti lūgumi, nodomi, par kuriem zina tikai Dievs.
Vispārēja lūgšana nav vienīgais brīdis, lai izteiktu Dievam savus lūgumus (ja mēs runātu šobrīd tikai par iekšējo lūgšanu, iekšējo sarunu ar Dievu; tā ir jāpraktizē arvien labāk un dedzīgāk). Tāds pirmais brīdis ir tad, kad priesteris pateiks pirmo "Lūgsimies!" svētajā Misē. Pēc šis "Lūgsimies!" parasti ir īss klusuma brīdis. Šis brīdis nav vienīgi tāpēc, lai mēs "sadzirdētu klusumu" un pievērstu uzmanību priesterim un sekojošai lūgšanai. Pēc "Lūgsimies!" ir laiks izteikt mūsu dvēselēs mūsu lūgumus Dievam. Tiem ir jābūt gataviem.
Cits brīdis ir arī svētajā Komūnijā, kad ir jābūt lūgšanai uz Jēzu Kristu klātesošo Vissvētākajā Sakramentā. Šajā brīdī ir parasti visvairāk laika, vismaz dažas minūtes. Jārunā Jēzum savi nodomi, lūgumi, ilgas, alkas, vēlmes, mīlestība, paklausība, pazemība, drosme, gudrība, dzīve, ģimene, darbs, paaicinājums, grūtības, prieki un viss. Ir daudz laika, Jēzus ir mūsos, ir jālūdzas un jālūdzas, ir jācīnās, lai izlūgtu pie Žēlsirdīgā Jēzus visdažādākas žēlastības. Tas ir tieši šis laiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru