Adorācija

Adorācija

Kādam cilvēkam bija problēmas ar filozofiju, jo kā nebūtu problēmu, ja to uzskatītu par kaut ko nesaistītu ar dzīvi? Tomēr filozofija sākās tur, kur konkrēti cilvēki nolēma ar prātu, nevis ar fantāzijām, skaidrot realitāti. Tas nozīmē, ka konkrēti cilvēki meklēja patiesību, jo taču patiesība ieved kārtību, bet meli nīcina kārtību. Šie konkrēti cilvēki atmeta mītus, tas nozīmē tādu realitātes skaidrošanu, kura atmet patiesību, loģiku, kārtību.

Vakar vakarā bija pasaka filozofiem un pat viens atbildēja. Šodien vairāk par ticību.

Dievs, Kas apskaidroja prātus dažiem grieķu filozofiem, kuri meklēja patiesību, citā tautā, izredzētajā tautā sagatavoja vietu sava Dēla atnākšanai. Tas notika caur Dieva Atklāsmi, kura satikās ar cilvēku ticību, tas nozīmē ar "jā vārdu" Dieva Atklāsmei. Dievs viņiem apgaismoja prātus, lai tie pieņemtu Dieva atklāsmi kā patiesību. Visa patiesība atnāca ar Dieva Vārda Iemiesošanos.

Ticīgam cilvēkam prāts nav pats, bet ar to ir saistīts ticības tikums. Pateicoties tam cilvēks ir aicināts meklēt un saprast katru patiesību - gan par šo pasauli, gan par Dievu, tas nozīmē to, ko pats Dievs atklāja par sevi un kas ir nepieciešams pestīšanai.

Šī patiesības meklēšana un ticības darbi notiek gan ikdienīšķajā dzīvē, gan - sevišķi - baznīcā, kad notiek liturģija, sakramenti, lūgšanas. Piemēram šodien bija un arī rīt būs vairāk adorācijas - lūgšanas Vissvētākā Sakramenta priekšā. Ticīgais cilvēks nāk pie Avota, no Kura ir saņēmis visu, kas labs, lai pateiktos Tam, Kā dēļ viņš iet svētuma, mīlestības un patiesības ceļu - ar stipru cerību uz dzīvi Debesu Valstībā svētuma, mīlestības un patiesības pilnumā.