Svētais Bazilijs Lielais un kā kļūt par jauno cilvēku?

Svētais Bazilijs Lielais un kā kļūt par jauno cilvēku?

Ko tādu cilvēks visstiprāk vēlas? Kļūt par jauno cilvēku. Bet tad, ko tādu cilvēks visstiprāk negrib? Nomirt sevī vecam cilvēkam.

Lai būtu vairāk bibliski, tad vārda "cilvēks" vietā var ievietot vārdu "radība" vai "radījums".

Katru dienu parādas kāda tēma vai pat dažas tēmas, uz kurām man gribētos rakstīt, bet pēkšņi kāds kaut ko uzrakstīs "esemesā" (sms) vai uzdos kādu jautājumu, un tēmai ir jāgaida vai aizlido uz neatgriešanos.

Ik pēc laika dažādi cilvēki raksta vai runā, ka ir nelaimīgi tāda vai šāda iemesla dēļ. Un protams, cilvēks ir nelaimīgs, jutas nelaimīgs, viņš neredz izejas no situācijas.

Es jau no senseniem laikiem uzdodu sev jautājumus un nezinu atbildes. Un ko daru? Meklēju. Klausos. Lasu. Domāju. Lūdzos. Kāpēc es to daru? Vai man ir kādas cerības? Šodien meklejumos man un mums visiem palīdzēs svētais Bazilijs Lielais.

Šodien lasījumu stundā (breviārā), otrajā lasījumā bija fragments no svētā Bazilija Lielā "Garākām Regulām". Starp citiem svētais raksta par to, ka Dievs deva cilvēkiem baušļus, bet jau iepriekš Viņš deva cilvēkiem iespēju pildīt šos baušļus.

Līdzīgi Dievs aicina cilvēkus mīlēt savus tuvākos, bet kā Viņš varētu prasīt no mums to, ko nedotu? Mēs mācāmies, lasam par mīlestību, citi mums māca mīlēt, bet svētais Bazilijs raksta, ka mēs nevaram tādā veidā iemācīties mīlēt.

Kāds teica: "Mani vecāki ir neticīgie vai kādā sektā; vai tas nozīmē, ka piemēram es neesmu derīgs iestāties ordenī?"

Paskatīsimies uz šo situāciju tā: ir kāda sala, kura atrodas tik tālu no citām apdzīvotām vietām, ka cilvēki ir pārliecināti par to, ka visā pasaulē nav citu cilvēku. Un, lūk, pieņemsim tā matemātiski, ka katrs cilvēks ir piepildīts ar mīlestību 50%. Vecāki mīl savus bērnus, bet protams šī mīlestība nav pilnīga un viņi domā, ka var dot saviem bērniem mīlestības tik daudz, cik viņiem ir. Ne vairāk. Tad var notikt, ka kādiem bērniem trapīsies ap "0%". Ko darīt? Ja tādi cilvēki dibinās ģimeni, tad tur mīlestības būs tikai "0%"?

Nu bet jau pietiek pasakas, atgriežamies uz mūsu konkrēto dienu. Ko urakstīja svētais Bazilijs Lielais, kādu labumu Dievs caur šo svēto mums dod šodien? Cilvēks var atrast mīlestību sevī. Var pateikt, ka cilvēks var mīlēt, jo Dievs viņam iedeva šo nezaudējamo iespēju. Un tas ir tā, kā ar tikumiem: ja cilvēks attīsta Dieva dotas iespējas pēc Dieva gribas, tad viņā parādas un aug tikumi. Ja tās pašas iespējas cilvēks lieto pret Dieva gribu, tad parādas netikumi, jeb notiek tikumu daļēja deformācija.

Lūk, dārgie "nemīlētie un nemīlētās", "atstātie un atstātās", "aizmirstie un aizmirstās" - Dievs ir Mīlestība un ikvienas mīlestības Avots. Šā Avota vieta nav tālu no jums, no konkrēta cilvēka. Tā atrodas ikkatra cilvēka garā. Un kaut gan tava dzīve būtu visgrūtāka, ar vissmagākiem sliktiem piemēriem un apstākļiem, šeit virs zemes nekas un nekad nevar tev atņemt so Avotu. Tu To atradīsi, kad ieiesi savā garā, kad pieņemsi savu krustu, kad sekosi Jēzum Kristum, kad tu aizliegsi pats sevi, kad tu... mīlēsi.