Garīgā dzīve nav teoretiskā ideja.

Garīgā dzīve nav teoretiskā ideja.

Šodien vajadzētu paskatīties uz savu garīgo dzīvi, jo dažreiz viens-otrais cilvēks uzskata to par kādu teoretisku domāšanu par kādām tālākām idejām, vai par kaut ko pavisam citu, jo par darbiem, kuri būtu garīgās dzīves būtība.

Pirmais variants - ja tam būtu taisnība, tad visaugstākā garīgā dzīve būtu kādiem fiziķiem, vai matematiķiem, vai citiem, kuri iedziļinājās teorijās tā, ka parastiem cilvēkiem tas nav iespējams un viņiem paliktu tikai raudāt, ka nevar teoretizēt, tas nozīmētu, ka viņi nevar saprast Dievu.

Otrais variants - tikai darbi, tikai tādā veidā darīti, ka cilvēks domā par svētumu, bet nemēģina saprast kā iet uz svētumu, bet bez saprašanas dara darbus. Un pēc tam brīnas, cik daudz nedarbu izdarīja. Nu bet tā mēs nevaram iet.

Var paskatīties piemēram uz svēto Pēteri, kā viņš mācījās iet svētuma ceļu. Mēs nepateiktu, ka viņš uzreiz to zināja un gribēja pieņemt tādu dzīves formu, kādu prasīja no viņa pats Jēzus, un pat teica Jēzum: "Kungs, aizej no manis, jo es esmu cilvēks grēcīgs"! Vai vārdi: "Lai tas ir tālu no Tevis, Kungs"! (viņš nevarēja pieņemt to, ka Jēzum būs jācieš). Vai arī strīdējās ceļā ar citiem par to, kurš no viņiem (Apustuļiem) ir vislielākais. Vai arī Kunga Pārveidošanās laikā, kad Pēterim grūti bija saprast to, kas notiek un ar kādu mērķi. Un kādu dienu apsolīja Jēzu pasargāt no ienaidniekiem. Bet vēl vairāk brīnījās, kad viņam nāca runāt Dieva iedvesmotus vārdus: "Tu esi Kristus" vai "Kungs, uz kurieni mēs iesim. Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi", vai trīs reizes "Jēzu, es Tevi mīlu"!

Vienotība ar Dievu ir svētuma ceļš, kurā cilvēks visu laiku mācās, satiekas ar Dievu, mēģina Viņu saprast. Teiksim tā: pateicoties garīgajai dzīvei cilvēks redz, cik daudz laika zaudē (tad kad iegremdējas kādās fantāzijās - pseidoteoretiskās domās; vai tad, kad dara daudzus bezjēdzīgus darbus, jo iepriekš nemeklēja patiesību, tas nozīmē, nepārdomāja - bet darīja to, ko pavisam nesaprata - vai tas ir labs vai ļauns.

Es šodien domāju, kā Dievs palīdz cilvēkiem? Un bija pus stundas tāda situācija, tāda Dieva atbilde: cilvēki vai nāca, vai sāka zvanīt tādās vai citās lietās - visas šīs lietas bija ļoti ļoti labas. Lūk, Dievs darbojas, Dievs darbojas visu cilvēku dzīvē un tas ir tik brīnišķīgs darbs, bet mēs maz zinām. Taču mēs varām saprast, ka Dievs ir žēlsirdīgs un stiprāk saistīties ar Viņa žēlsirdības godināšanu - paļāvībā uz Dievu un žēlsirdības darbos tuvākajiem. Tas palīdz - vislabāk - mums un citiem pestīšanā.

Ar šo pēdējo fragmentu ir arī kādā (neplānotā) veidā saistīta ziņa no otra bloga, kuru uzrakstīju pirms brīža:

https://uzticeties.blogspot.com/2018/01/iepriecinajuma-vardi.html