Maza kļūda sākumā, lielā ir beigās.

Maza kļūda sākumā, lielā ir beigās.

Parvus error in principio magnus est in fine. Ar šiem vārdiem (maza kļūda sākumā, lielā ir beigās) svētais Akvīnas Toms, kura svētki mēs svinējām vakar seminārā, ar šiem vārdiem sāka vienu no savām grāmatām. Kaut gan ar augstāko filozofiju jau pietiek, bet tā nav nekādas fantāzijas. Tā apraksta realitāti, kurā mēs dzīvojam un dažreiz daram kādu mazu kļūdu, bet šajā brīdī varbūt pat nepadomāsim un nepaskatīsimies nākotnē, cik lielas kļūdas cilvēks izdarīs nākotnē tad, kad sāks pat ar mazu "nevainīgu" kļūdu.

Ja viens cilvēks izdarītu mazu kļūdu un uz šīs kļūdas grib būvēt savu dzīvi, pats cietīs no tās rezultātiem. Tomēr cilvēks nedzīvo pats, bet sabiedrībā. Tāpēc ja kāds, kam ir liela atbildība par citiem, būvētu savus pienākumus uz kādas mazas kļūdas, pēc tam uz citām - jau vairākam - kļūdām, cietīs visi cilvēki šajā sabiedrībā. Nav citas izejas, sevišķi šajā sabiedrībā, kurā visi grib dzīvot mierā un mīlestībā, un piedošanā.

Piemēram, ja kādā sabiedrībā kāds gribētu būvēt uz cita cilvēka, ātrāk vai vēlāk parādīsies šī cilvēka kļūdas un nepietiekamība. Tad, kaut gan ir redzama cilvēka kļūda, pat daudzas kļūdas, mīlestība prasa parādīt viņam šīs kļūdas tādā veidā, ka tiks parādīta patiesība mīlestībā. Tad arī būs iespējama piedošana Dieva priekšā, no Kura mēs visi mācāmies pazemību - arī tanī, ka mēs kļūdamies, bet Dievs ir Patiesība un katras patiesības Avots, tad arī Viņš ir sabiedrības vienīgais pamats.