Zivis, dzīvnieki, putni

    Kādreiz pāvests Benedikts XVI salīdzīnāja cilvēku garīgās dzīves situāciju ar pasaules radīšanu. Sakarā ar to, ka cilvēks bieži nespēj pieņemt otro cilvēku, kaut gan šis otrais nedara pirmajam pāri, un vēl vairāk, tas notiek baznīcā, svētajā Misē, es atgādinu mazliet pāvesta runu.

    Dievs radīja zivis, lai dzīvotu jūrās; radīja putnus, lai dzīvotu zem debesjuma; radīja dzīvniekus, lai staigātu pa zemi. Zivis klusē, putni dzied, dzīvnieki kliedz. Zivis klusē un tā tās ir tādu cilvēku simbols, kas Dieva majestātes priekšā klusē visdziļākajā kontemplācijā. Putni ir tādu cilvēku simbols, kuri dzied gara pilnas dziesmas un himnas Dievam par godu un tādā veidā pielūdz Viņu. Dzīvnieki, kas staigā pa cieto zemi un kliedz, ir tādu cilvēku simbols, kas atmeta no sevis savas būtības dziļumus, kuros būtu kopā ar Dievu - klusumā. Atmeta arī iespēju celt savu dvēseli pie Dieva, lai Viņu pielūgtu. Kas tad viņiem palika? Palika plakanā un cietā zeme, tāpēc kliedz.

    Es domāju, ka kaut kas notiek cilvēka sirdī (ne tik traģiski, kā pieminēts augstāk), ka nespēj ieiet sevī, savā sirdī, lai būtu kopā ar Dievu klusumā. Ka nespēj pacelt savu sirdi līdz visaugstākām robežām, lai viņa dzīve būtu viena un skaistā dziesma Dievam. Tāds cilvēks mēģina pierādīt apkārtējiem, ka viņi ir vainīgi, ka viņš neesot laimīgs. Bet ar to arī liecina, ka bez dziļās lūgšanas un bez visaugstākās pateicības, vienkārši nevar atrast dzīves laimi. Tas nes viņam sāpes. Tāpēc kliedz un tiesā citus. Lūgsimies par tādiem mūsu brāļiem un māsām Kristū, kas cieš, jo neatklāja savā dzīvē Jēzus mīlestību, lai pateicoties ticībai dziļi iesakņotu savu dzīvi Baznīcā un ļāva Mīlestībai pacelt vīņu dzīvi vistuvāk Dievam.