Pieci metri virs grīdas negribas lidot.

    Šodien no rīta, pēc svētām Misēm, atnāca elektriķis, lai aplūkotu elektroinstalāciju lustrā. Mēs paņēmām divas garas trēpes un pēc pāris minūtēm es varēju ar savām acīm skatīties lustru no tuvuma, redzēt bojājumus, kuri traģiskie nav, bet vajag kaut ko darīt, mainīt vadus, patronus utml.. Šajā augstumā, apm. 5m, negribas lidot, bet staigāt pa cieto zemi. Pirmdien būs nākamas konsultācijas un redzēsim, ko tālāk. Ja es zinātu, ka šīs lietas ies tik lēni... Tagad zinu.

    Nākamā lieta, kuru vajadzēja darīt, bija Lāšķu kapsētā. Es paņēmu pajumi, aizvedu uz šo kapsētu un tur pats to samontēju. Un pat nevajadzēja ļoti stiprināt, jo nebija vēja. Kāds arī lūdza piedošanu, ka vasarā kapusvētkos nebija jumta, tāpēc sv. Mise notika kā "dušā". Pēc tam ap piecpadsmitiem es braucu tur otro reizi un, kaut gan gribēju pats strādāt pie pajumes, tomēr atnāca un palīdzēja cilvēki, pēdējie kapsētā, no kuriem daži atbrauca no tālienes.

    Vakarpusē es braucu uz Rekovu diviem jauniešiem pakaļ. Viņi, kā vienīgie draudzes pārstāvji, piedalījās Latgales jauniešu dienā Baltinavas draudzē. Viņi stāstīja par šo dienu, ka esot ļoti interesanta un varēja daudz ko iemācīties, un dažās darbnīcās pašam izražot lūgšanai vajadzīgas lietas, kā piem. rožukroni. Jaunieši brauca uz mājām laimīgi un entuziasma pilni.

    Dienas laikā notika daudz vairāk, bet nestāstīšu visu. Jūs zināt, ka dzīve "misijās" un ar misionāriem ir piepildīta ar Dieva sagatavotiem darbiem. Kas tev ir Dievs? Kā un uz ko Viņš tevi aicina?