Gads kapsētā ir beidzies.

    24. oktobrī ar svēto Misi Viļakas sv. Mateja (sv. Mateuša) kapsētā tika pabeigts "gads kapsētā". Lai Euharistija tiktu celebrēta atbilstoši labos apstakļos, arī tur es uztaisīju pajumi. Un es atklāju, jau kaut kuru reizi, ka to var uztaisīt viens cilvēks. Pateicība Dievam. Galdu arī atvedu no mājām, atnesu un varu tikai cerēt, ka no mitruma necieta pa daudz.

    Liels paldies tiem, kuri jebkādā veidā kalpoja, palīdzēja, organizēja, vai vienkārši piedalījās svētajās Misēs šajā gadā kapos, un pieņēma Jēzu Kristu svētajā Komūnijā dvēseļu šķīstītavā nodomā.

    Liels paldies arī tiem, kuri aktīvi darbojas draudzē, aktīvizē ticīgos, liecina, kā Dievs darbojas viņu dzīvē. Es jau ceturto reizi "dežurēju" ar rožukroni rokās pirmdien no 00:00 līdz 01.00. Bija grūti piecelties, vai, labāk pateikt, es uztraucos, ka nepiecelšos, jo es biju ļoti noguris. Ko es pateikšu? Vēl tāls ceļš, kad es spēšu šajā stundā noskaitīt rožukroņa vienu daļu. Tāls ceļš...

    Šodien vairāk bija atpūtas. Bet arī kādu laiciņu veltīju baznīcas laukuma un ceļu tīrīšanai. Ne bija viegli, jo manis izdomātai slotai ir apm. 10 kg! Grūtāk, bēt daudz daudz ātrāk. Ja Jūs būsiet Viļakā, Jūs varēsiet izmēģināt. Es domāju, ka nēspēsiet ar to strādāt.

    Bija arī Urgas pansjonata grupa, kurai pastāstīju par Jēzu, Kas mājo baznīcā. Un par to, kā pildīt Dieva gribu, kas ir vislabākais, kas mūs var satikt šai pasaulē.

    Un tūlīt... atnāks draugi Kristū.