piektdiena, 2014. gada 19. decembris

Trīs zemes
    Kādā vietā Polijas dienvidos ilgu laiku apstājās ledājs. Tā runā, bet mēs zinām, ka ledājs vienmēr iet uz priekšu. Tomēr ir tāda vieta, kur viņš zaudē "spēku", kur ledus kūst. Vikipēdijā ir uzrakstīts: Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ. Ledājs veidojas, sakrājoties sniegam un tam pārvēršoties ledū, kas notiek gadiem ilgi. Parasti ledāji veidojas tad, ja ir zema gaisa temperatūra un liels nokrišņu daudzums, kas visbiežāk novērojams tieši kalnos, nevis zemienēs. Tieši tur, šajā apkārtnē, bija lieli kalni. Tagad no kalnu grēdām visaugstākajai ir tikai 612 m.v.j.l., tā ledājs kā eskavators apstrādāja kalnus.
    Tad lūk ir vieta, kur ilgu laiku bija šis ledājs. Par to liecina smilšu, māla un akmeņu pauguru grēda. Tur aug galvenokārt priedes, bērzi, zemāk ozoļi, vēl zemāk, ielejās melnalkšņi.
    Šīs smilšu grēdas priekšā atrodas ieleja ar upi. Tā saucas Kamienna, kas tulkojumā būtu Akmensupe. Šajā ielejā ir pavisam cita pasaule. Mitrums, bieži plūdi, mazi ezerīši, mitras pļāvas, purvi. Purvos, kuri ir pauguru grēdu pakājē, aug melnalkšņi, vītoļi, arī niedres un ļoti daudz citu sugu. Vasara tur ir klimāts gandrīz tā, kā džunglos. Pie upes aug arī melnalkšņi, baltās pāpeles, vītoļi, kļavas un citi koki. Zemei ir melnā vai tumšbrūna krāsa. Zeme ir ļoti auglīga. majiā un jūnijā pļavās aug un zied miljonu miljoni ziedi. Ir vietas, kur ielejai ir tikai 300 m. Tādas ļoti šauras vietas bieži ir ierobežotas no abām pusēm ar pauguriem, kuriem uz nogāzēm ir redzamas klintis.
    Ielejas otrā pusē ir vēl pavisam cita pasaule. Klintis apģērbtas gaišajā ļoti ļoti auglīgajā zemē. Šī zeme saucas less, tad latviski būtu lesss :) Šajā vietā ir ļoti ļoti bagāta reljefa forma ar kraujām, stāvām nogāzēm, ar daudzām senām mazām akmenslauztuvēm, gandrīz visur ir sastopamas mazās klintis baltā vai citā gaišā krāsā. Tā ir vieta kā no pasakām un kilomētriem var staigāt pa ceļiem, kuriem ir pa kreisi un pa labi lessa vai klinšu sienas (daži metri augstuma, vietām līdz 10 metriem, biju vietā, kur ir ap 20 metru augstās sienas, bet tur jau reti cilvēki staigā). Sastopami ir visdažādāku sugu koki, krūmi, mazās zāles. Savu vietu tur atrod dzīvnieki, kā stirnas, mežacūkas, lapsas, zaķi un ļoti daudz putnu.
    Uz šo vietu ilgu laiku staigāja romiešu tirgotāji. Par to liecina atrasta kapsēta, ciems, kur atrada daudz priekšmetu un naudas no Romas impērijas no 2. gadsimta pēc Kristus dzimšanas. Es nezinu, ko spieda tirgotājus (bet kādas tautības viņi bija?) iet tik tālu. Varbūt dzelzs, kura šeit bija ļoti daudz. Bet varbūt vēl kas cits. Vergi?
    Lūk trīs zemes, trīs ģeogrāfiskie regioni, kuri ļoti atšķiras viens no otra, kuri šajā ciemā, kur dzīvo mani vecāki, ir tik tuvu viens pie otra, pāri ielejai jau trešais nāk pretī, lai visi satiktos vienā neatkārtojāmajā vietā, kuru radīja labs Dievs. Tur ari atrodas mūsu draudzes mazā Čenstohovas Dievmātes baznīciņa.

1 komentārs:

  1. Klostermāsa Leonīda nogalīnāta Rīgā...
    https://www.facebook.com/olainesdraudze

    Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņai. Lai viņa dus mierā. Amen.

    AtbildētDzēst