Zemestrīce Viļakā!

    Nebaidieties, tā nav tāda zemestrīce, kā dabā, kad zeme trīc, jo kaut kas notiek zemes lodes dziļumos. Šoreiz nenotiek nekādas nesaplānotas nelaimes. Notiek tas, kas bija sen saplānots. Atbrauca brāļi un māsas no Rīgas. Viņi ir no sv. Alberta draudzes un es pirms dažām dienām par viņiem drusciņ rakstīju. Katru gadu brauc lielākā skaitā. Šoreiz - 28 cilvēki!

    Kāpēc zemestrīce? Jo brāļi jau dažas stundas skalda malku, zāģē zarus un bluķus, pļauj zāli, remontē elektroinstalāciju. Māsas arī jau sen sāka grābt lapas, gatavot pusdienas, mazgāt logus, grīdas. Visdažādākie instrumenti rokās, darbs arī deg rokās. Dievs deva skaisto laiku. Spīd saule, ir silti, bet nav karsti. Nav lietus, var strādāt ārā.

    Kas sūta cilvēkus no Rīgas uz Viļaku, kad, liekas, gribētos atpūsties vai pastrādāt savā dārziņā? Kas zina cerību, ticību un mīlestību kā Dieva dāvanas, nevis kā kādas jūtas un emocijas vien, tas sapratīs. Kas zina, ka īstenībā nav tā sauktā weekend'a, jo sestdiena protams ir nedēļas septītā diena, bet svētdiena - nedēļas pirmā diena. Un Jaunajā Derībā svētā diena ir tieši šī nedēļas pirmā diena, kad Jēzus Kristus ir augšāmcelies un atvēra Debesu Valstības vārtus. Svinēt svēto dienu nozīmē arī gatavoties ieiet Dieva atpūtā, mūžīgajā liturģijā svēto pulkā.

    Tāpēc brāļi un māsas šodien strādā, bet vakarpusē, kad liturģiski sāksies svētdiena, viņi gatavos Euharistiju, kuru svinēsim kopā, kā mazā Baznīca, kuru vieno Jēzus Kristus. Vispilnīgāk tas notiek svētās Komūnijas laikā, kad pašu Dievu pieņemsim savās sirdīs. Pēc tam būs agape, tas ir vakariņas brāļu un māsu kopienā. Un rīt, nedeļas pirmajā dienā, piedalīsimies svētajā Misē un sv. Mateja procesijā.