Šodien... palidosim? Bet vienmēr pie Dieva.

    19. septembrī 1846. gadā divi bērni Melanija un Maksims ganīja govis. Tā, kā katru dienu. Tas bija netālu no viņu ciemā, Alpu kalnos, Francijā. Pēkšņi viņi ieraudzīja Skaisto Kundzi, kas visa bija it kā no gaismas. Skaistā Kundze bija abģērbtā kā ciema sievietes un pat krusts uz ķēdītes bija līdzīgs šīs apkārtnes krustiem. Ši Kundze sēdēja un raudāja. Pēc tam sāka stāstīt bērniem, ka Viņa lūdzas par cilvēkiem, lai atgrieztos un lūdz savu Dēlu, lai nesodītu grēciniekus. Bet Viņas Dēla roka ir smaga un Viņa nezina, cik vēl ilgi spēs to apturēt.

    Šī Skaistā Kundze tā bija protams Dieva Māte, kura parādījās bērniem La Saletes (La Salette) draudzē. Dievs Viņu sūtīja, lai aicinātu cilvēkus atgriezties. Viņa runāja par konkrētiem grēkiem, ar kuriem cilvēki savā mulķībā apvaino Dievu. Cilvēkiem ir dotas sešas dienas, lai strādātu... Bet svētdien uz svēto Misi iet vienīgi dažas vecas tantes... Ziemā, kad nav ko darīt, cilvēki iet uz sv. Misi, lai izsmietu Baznīcu, nevis lai atgrieztos... Lielajā Gavēnī ēd gaļu kā suņi... Un vēl Dieva Māte runāja par nākamo grēku: Cilvēki zaimo...

    Bērni, vai jūs labi lūdzaties? -Ne vienmēr. -Lūdzieties katru dienu no rīta un vakarā. Skaitiet "Tēvs mūsu" un "Esi sveicināta", un vēl kādu citu lūgšanu. 

    Kad Dieva Māte pabeidza sarunu, paskaitījsa Romas virzienā, cēlās augšā un pēc brītiņa pazuda bērniem no acīm.

    Pēc 5 gadiem vietējas diecēzes bīskaps nolēma šeit uzbūvēt Dievmātes sanktuāriju, kas saucas La Salette. Bīskaps dibināja arī priesteru-misjonāru kongregāciju, kas sludina Dievmātes no La Saletes vēsti. Tieši priesteri saletīņi pirms pāris gadiem veltīja Aglonas sanktuārijam Dievmātes un bērnu statujas, lai palīdzētu svētceļniekiem lūgšanas un atgriešanās ceļā.

    17. gadsimtā dzīvoja cilvēks, kas būdams kluss un pazemīgs, kļūva slavens, jo... lidoja. Tas bija svētais Jāzeps no Copertino (Itālijā). No bērnības bija dievbijīgs un gribēja kļūt par mūku un priesteri. Bet... skolā gāja viņam ļoti slikti. Beigu beigās palīdzēja viņam viņa onkulis, kas bija franciskaņu tēvs, un Jāzeps kļūva priesteris. Bieži tika pārcelts no klostera uz klosteri, jo atklājās, ka viņš var lidot. Piemēram, Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana, cilvēki lūdzas, pilnā baznīca, bet viņš tik dedzīgi lūdzās, tik ļoti gribēja būt pie Jēzus, ka caur visu baznīcu virs ticīgo galvām atlidoja līdz monstrancei. Tādas lietas nepatika daudziem, kuri teica: Viņš mums traucē lūgties! Beigu beigās Jāzeps sāka dzīvot pilsētiņā, kas saucas Osimo, netālu no Ankonas. Tur viņam bija celle un kapela, kur vadīja svēto Misi.

    Gan Dieva Māte Marija, gan svētais Jāzeps no Copertino mūs ved pie Jēzus, Kas radīja pasauli un atpirka no grēkiem, un dod pestīšanu katram, kas tic uz Viņu un pēc ticības dzīvo.