Nemitīga revolūcija, bezcerības skriešana un krustā sistie

    1992. gada vasarā es divus mēnešus strādāju Francijā. Tīrums, gurķu 110 metru garas rindas un ļoti ļoti mazi kornišoni. Tomēr par šo darbu šodien nerakstīšu.

    Svētdienās nestrādāju, bet gāju kājām kādus trīs kilometrus uz pilsētu Chateau de Landon, lai piedalītos svētajā Misē. Baznīcā vienmēr mani un citus svešus uzņēma ar lielo sirsnību. Mēs sasveicinājāmies, es atbildēju uz uzdotiem jautājumiem un tā bija katru reizi, ar arvien mazāko distanci. Es skatījos, kas notiek baznīcā pirms svētās Mises. Cilvēki gatavoja liturģiju, bija sadalītas lomas. Citi lūdzās, vai staigāja pa baznīcu un runāja savā starpā. Arī kāds vecs vīrietis staigāja un mainīja dažus vārdus ar daudziem ticīgiem. Tas, kā atklājās, bija prāvests, curé (prāvests) Maurice Gigout (Morīs Žigū). Es brīnījos, jo parasti pirms sv. Mises priesteris sēž biktskrēslā un klausās grēkusūdzes. Tur tā nebija. Visi tomēr gāja procesijā pieņemt sv. Komūniju uz roku (95%), vai uz mēli (5% - ticīgie no Polijas un no Āfrikas). Svēto Komūniju palīdzēja prāvestam dalīt kāds vecs vīrietis, varbūt diakons (?), bet nebija viņam ne komžas, ne albas. Sākumā neredzēju jauniešus, tomēr vēlāk atbrauca no kādām nometnēm. Vēl vienu vārdu par grēkusūdzi. Kādreiz ieraudzīju pilsētā sevišķu paziņojumu: grēkusūdzes sakraments pansjonātā sestdien 15:00-16:00. Interesanti būtu uzzināt, kā tagad ir Francijā, jo zinu, ka no Latvijas jaunieši tur brauc strādāt vīnadārzos. Vai viņiem ir iespēja piedalīties svētajā Misē svētdienās un iet pie grēkusūdzes? Un vēl viena lieta. Pilsētā dzīvoja apm. 3000 cilvēku, no kuriem 300 gāja uz sv. Misi. Mums ir līdzīga, bet lauku draudze un uz svētdienas sv. Misi iet 2-3 reizes mazāk. Tomēr Viļakā apmeklētāji bieži iet pie grēkusūdzes. Ko darā pārējie (95%)? Tā ir nemitīgā revolūcija, līdzīgās sēkas, drusciņ citi varianti.

    Šodien jautāju jaunus cilvēkus, vai dzirdēja par Ice bucket challenge? Protams, kaut ko dzirdēja. Bet vai dzirdēja par to, ka (kā izlasīju pie blogera Toyah) tas, kas to izdomāja, gāja bojā. Kā? Pašnāvība... Jauns (27 gadi) priecīgs cilvēks Korejs Grifins, viens no tiem, kuri izdomāja šo Ice... ideju, lai palīdzētu salasīt naudu savam slimam uz SM koleģim, lūk, ļoti laimīgs vienā brīdī, pēc brītiņa, bezjedzīgi, lai parādītu, ka viņš pieder grupai, taisa pašnāvību. Kāpēc?...

    Šodien ir Krusta Pagodināšanas Svētki. Horizontālais baļķis nozīmē mūsu cilvēciskās attiecības, bet vertikālais - attiecības ar Dievu. Horizontālais baļķis var nozīmēt arī mūsu smago nastu - grēcīgumu, bet vertikālais - svētuma ceļu. Krustā satiekas patiesība par katru cilvēku, krustojas. No vienas puses mums ir brīnišķīgs mērķis - Debesu Valstība. Labi. Bet no otras puses vajag kādus līdzekļus, lai sasniegtu šo mērķi. Šis Korejs, par kuru rakstīju augšā, pieņēma kādu labo mērķi, bet sliktus līdzekļus, trakus līdzekļus, kas ne tikai ka nenes nekādu labumu, bet stiprina pārliecību cilvēkos, kuri jau daudz trakoja, ka īstenībā nav nekādas jēgas, tikai izmisums. Kā pateikt cilvēkam, ka tā ir liela kļūda? Kā paskaidrot cilvekam, ka lai sasniegtu labo mērķi, vajadzīgi ir tikai labi līdzekļi. Nevar labo sasniegt caur ļauno, jo pa ceļu cilvēks iet bojā. Jāatgriežās.

    Ir tāda realitāte, kura ir no Dieva un saucas Baznīca, kurai ir doti visi līdzekļi, lai sasniegtu galvēno mērķi - dvēseles pestīšanu. Un arī citus labus mērķus, kuri ir saistīti ar šo galvēno. Lai sasniegtu labo mērķi jāiet pa labo ceļu. Svētais Pāvils aprakstīja šo veidu: Tas, kas seko Jēzum Kristum, ir krustā sists kopā ar Viņu, krustā sists grēcīgai pasaulei. Atmet grēkus, sevīšķi smagus, lai dzīvotu Dieva žēlastībā. Patiesā brīvībā. Trakot? Paldies, šeit mums nevajag.