Daži vārdi par to, kas draud garīgajai dzīvei.

    Dievs radīja cilvēku kā būtni, kuram ir dvēsele un miesa. Ne tikai miesa, bet arī dvēsele. Cilvēks rūpējas par savu miesu un mācās mīlēt savu miesu. Neviens neienīst savu miesu, bet mīl. Kā miesai ir fiziska dzīve, tā arī dvēselei ir garīga dzīve.  Tā Dieva apdavināts cilvēks atklāj savu bagatību, kura ir tik liela un brīnišķīga, un ar laiku arvien vairāk saprot, ka vajag par šo bagātību rūpēties.

    Kas tad ir garīgā dzīve? Lai nekomplicētu uz reiz rakstu, ka tā ir dvēseles dzīve. Dvēsele ir nemirstīgā, kā mēs lasām katehizmā, tad arī Dieva aicinājums, lai cilvēks sevišķi rūpētos par savu garīgo dzīvi, jo tā nekad nebeigsies. Tā vajadzētu būt. Garīgās dzīves nepieciešamā sastāvdaļa ir dzīvs kontakts ar Dievu, jo Viņš ir dzīvības Devējs. Jēzus teica: Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Neviens cits, tikai Dievs. Jo garīgajai dzīvei nepieciešama ir Dieva žēlastība. Ja drīkst tā pateikt, dvēseles dzīves vide ir svētdarošā žēlastība, kā zivs dzīves vide ir ūdens. Vēl vairak, jo žēlastības - tās ir dvēseles barība.

    Smags grēks nicina Dieva mīlestību cilvēkā, nicina mūsu vienotību ar Dievu un vajag ātri iet pie grēkusūdzes, lai šo vienotību atjaunotu.

    Tagad drusciņ pastāstīšu par tādām lietām, kuras draud mūsu garīgajai dzīvei, pat tad, kad tas notiek sākumā neapzināti, bet ved uz smagiem grēkiem. Pirms brītiņa skatījos uz youtube programmu, kurā (tas notiek jauniešu rekolekciju laikā) Roberts Tekielis (Robert Tekieli) no centra, kas palīdz cilvēkiem, kuri izgāja no sektām, vai nodarbojās ar maģiju, stāstīja jauniem cilvēkiem par to, kas draud mūsu garīgajai dzīvei. Dažas lietas mēģinašu atkārtot.

    Roberts parādīja jauniešiem nelielo figuriņu, ziļoņa figuriņu. Tas ir paņemts no austrumu reliģijām un nozīmē nāves dievekli, kuriem cilvēki bailēs saliek upurus, lai viņiem šī dievekle nedarītu pāri. Vai mūsu vidē nav daudz tādu zilonīšu un ziļoņu? Mašīnās, mājās, uz dvielīšiem, uz bērnu drēbēm.

    Tālāk speciāli zvaniņi-pirkstiņi, bet kas varētu atšķirt nemaģiskos no maģiskiem, kas ar savu skaņu piesauc sapņu demonus (tāda ir viņu loma). Jābūt ļoti uzmanīgam, jo sēkas ir sliktas tā, kā kādas jaunas sievietes dzīvē. Viņa ieticēja, ka sapnī nāk pie viņas traģiski nomiris draugs. Trīs gadus. Bet dzīvoja depresijā. Kad šajā centrā sarunas laikā uzzināja, ka tas tomēr ir ļaunais gars, nevis draugs, kļuva priecīga. Un pēc grēkusūdzes un pēc aizlūguma par atbrīvošanu pilnīgi mainījās. Jo Dievam nav nekādas problēmas atbrīvot cilvēku no ļauna gara ietekmes.

    Es nerunāšu par visu, bet vajag būt tālu no priekšmetiem, kuri tiek lietoti maģiskos rituālos. Vajag skatīties, ko nesa uz kakla, vai tas gadījumā nav kāds amulēts. Katrs amulēts nedarā to, ko cilvēki domā. Nedod laimi, nedod veselību. Amulēts, kuru cilvēks nesa, sauc uz ļauniem gariem, lai tie nāktu.

    Bieži cilvēks darā to neapzināti un iet pie bioenergoterapeita, pie zīlnieces, mājās pie sienām pakar kādus divainus krustus, kā piem. ēģiptiešu krustu, kas jau ļoti sen bija lietots maģiskos rituālos. Pēc tam cilvēkam ir depresija, skumjas, viss brūk. Jāatgriežas pie Jēzus. Jo Jēzus Kristus ir Dievs un ir visvarenais, dara labu un nes pestīšanu katrā situācijā.