Santehniķi, revolūcija un evaņģēlizācija

    Rīt, 13. septembrī, Viļānos būs sevīšķie svētki. Tēvi Mariāņi svinēs savu 90. gadu klātbūtni Latvijā. Būs daudz viesu. Vissvarīgākais brīdis, svētā Mise, pulcinās arī svētceļniekus no visas Latvijas tā, kā vienmēr 13. datumā.

    Es arī plānoju braukt, vēl šodien pusdienas laikā, bet... vecs krāns sāka tecēt. Zvanu santehniķim. Būs tad, kad Viļānos notiks sv. Mise, rīt vakarpusē. Ko darīt? Nebraukšu uz Viļāniem svinēt šo skaisto jubilēju. Dieva griba.

    Lūk, cik materiālas lietas ir saistītas ar mūsu garīgo dzīvi un ne visas labākas lietas apkārtnē ir sasniedzamas. Jēzus Sirds baznīca ir mūsu draudzes sirds. Kā mūsu miesīga sirds ir atbildīga par skābekļa sūtīšanu katrai šūnai, tā arī Dieva žēlastību pieņemšana notiek sakramentos baznīcā un paša Jēzus pieņemšana svētajā Komūnijā notiek parasti baznīcā. Šo ceļu, ceļu uz baznīcu jāmācās no bērnības.

    Ir tādi ticīgie, visbiežāk vecie un slimie, kuri ļoti vēlas iet uz svēto Misi, bet nav spēka, vai transporta. Pirms divām dienām uz svēto Misi atnāca tikai viena kundze, Geņa. Kāpēc cilvēki nav pārliecināti par Dieva nepieciešamību? Es lasīju kādreiz grāmatu par Francijas revolūciju un tās sēkām tautā. 19. gadsimta sākumos, laikos, kad par priesteri kļūva sv. Jānis Marija Vianējs, Francijā jau tikai 20% sieviešu vismaz vienu reizi gadā gāja pie grēkusūdzes un uz svēto Komūniju. Ar vīriešiem bija vēl sliktāk - tikai 3%. Tā bija lielā traģēdija, katoļu briesmīgo vajāšanu un nogalināšanu sēkas.

    Latvijā zina, kas ir revolūcija, kas zem tā slēpjas - kolonizācija (Par tādām lietām interesanti stāstā un rakstā (poliski) dažādi rakstnieki un režisori, kā piem. Grzegorz Braun vai Gabriel Maciejewski. Ne tikai viņi saprot, ka vēsturi jārakstā no jauna, katrā paaudzē). Valsts tiek kolonizēta, vietējie ir trešās kategorijas pilsoņi. Cilvēkiem tiek atņemtas divas lietas, kuras ir brīvības pamats: ticība un īpašums. Īpašumu pēc kāda laika var mēģināt atgūt, bet ticību? Ja cilvēks ir tik tukš, ka pat baidās no sava tukšuma, negrib par to domāt un runāt? Tas ir revolūcijas sasniegums: tā atņemt cilvēkam brīvību, lai viņš pats par neko negribētu to atgūt. Visiem nākamiem revolūcijonistiem būs "vieglāk" taisīt postu tautā.

    Mūsu draudzē "ticības procenti", salīdzinājumā ar Franciju pēc revolūcijas, es domāju, ka ir kādas divas reizes zemākie. tas nozīmē, ka ir daudz sliktāk.

    Tāpēc ir nepieciešama jaunā Evaņģēlizācija, jauna Evaņģēlija sludināšana, jo ticības rodas no klausīšanās, bet tas, kas jāsludina ir Dieva Vārds. Un lūk pēc apm. 1 stundas notiks mazas grupas tikšanās, lai pārdomātu, parunātu un ievestu dzīvē Jauno Evaņģēlizāciju. Jālūdzas šajā nodomā.