Kapliča kapsētā?

    Šodien atnāca pie manis kundze, kura projektē kapsētu kapličas un parādīja filmu ar atjaunotām vai jaunuzbūvētām kapličām. Tāpēc šis raksts būs par tādām lietām.

    Šajā tekstā nemēģināšu atbildēt uz jautājumu, vai kapliča ir vajadzīga/nepieciešama kapsētā, vai nē. Pastāstīšu par dažiem variantiem, kuri jau ir reālā dzīvē.

    Pirmais variants. Pirms padsmit gadiem kalpoju kādā lauku draudzē, kur praktiski visas bēres bija kopā ar svēto Misi. Pēc svētās Mises procesijā gājām uz kapiem, kuri atradās... pāri ielai. Tur kapličas nebija un neviens par to nedomāja.

    Otrais variants. Pēc tam biju citā draudzē lielā pilsētā. Tur bēres parasti bija bez svētās Mises. Nē tāpēc, ka cilvēki bija mazāk dievbijīgie nekā lakos, tikai tāpēc ka bija daudz bēru, jaunie priesteri visbiežāk aizņemti, jo vada katehēzes skolās, bet pārējie nepaspētu mirušos apbedīt. Pirmā stacija bija slimnicas morga kapličā, pēc dievkalpojuma visi brauca uz kapiem, kur bija otrā stacija - lūgšanas pie kapa.

    Trešais variants. Cita draudze, jauncelamā baznīca un svētās Mises notiek barakā. Tāpēc arī divas stacijas: pirmā - slimnicas morga kapličā vai kapsētas kapličā, otrā - lūgšanas pie kapa. Kad baznīca tika uzcelta un sāka kalpot draudzei, arvien biežāk tika svinēta bēru svētā Mise, sevišķi cilvēkiem, kuri bija saistīti ar baznīcu un draudzi, un kuri bieži gāja uz sakramentiem.

    Ceturtais variants. Tas ir Viļakas variants, kad gandrīz visas bēres sākās ar svēto Misi. Tur, baznīcā, ir bēru pirmā stacija, bet otrā - lūgšanas pie kapa.

    Aha, ir vēl piektais variants. Polijā, kādā diezgan lielā pilsētā, ir ļoti daudz draudžu, bet tikai trīs lielas kapsētas. Katrai kapsētai ir sava lielā kapliča un tajā notiek bēru svētā Mise varbūt pat 99%.

    Es domāju, ka varētu atrast vēl citus variantus. Senāk lauku draudzēs glabāja cilvēkus apkārt baznīcas (piem. sv. Mateja baznīca Viļakā, kur tagad klostera ēka - apkārt ir kapi!) un šī vieta, kas saucās baznīcas dārzs, saucās baznīcas kapsēta (Polijā līdz šim tā saucas).

    Nezinu, bet domāju (lai kāds uzlabo, ja zina), ka senāk visām kapsētām bija kapličas, jo uz baznīcu bija tālu, priesteri sauca uz bērēm uz ciema kapiem. Cilvēki saprata, ka svētām lietām vajadzīgs jumts, kapliča, netikai bēru laikā, bet arī tad, kad tu gribi palūgties. Kapliča ir pasvētītā vieta, kur cilvēkam jāstāv Dieva priekšā, Pestītāja priekšā, klusumā un jāatvēra sava sirds. Uz vienu-divām elpam, lai tālāk pildītu Dieva gribu...