Vai drīkst skaļi smieties baznīcā?

    Pirms pāris nedēļām, svētās Mises laikā, runāju sprediķi. Un protams visi skatījās uz mani. Bet ar laiku arvien biežāk visi skatījās aiz sevis. Kas tur bija? Bērni. Mazie bērni, kuri runāja savā starpā, smējās un kad viens no viņiem kliedza, tad visas galvas griezās. Kliedziens - galvas griežas. Es sapratu, ka jau neviens neklausās, ko es runāju un pienāca laiks pabeigt sprediķi. Bērni uzvarēja.

    Vai drīkst skaļi smieties baznīcā? Protams ka nē. Bet ja bērni ļoti skaļi smējas un kliedz? Viņiem drīkst. Baznīca tā ir vieta, kurā bērni uzvarēja. Un kad pieaugušie smagi sagrēkoja un nebija pie grēksūdzes, tad nevar pieņemt Jēzus Kristus Miesu svētajā Komūnijā. Vēl vairāk, viņi nevar saņemt svētību no priestera un es nesaprotu, kāpēc viņi iet kopā ar tiem, kuri iet pie Dievgalda. Vai aizmirsa ceļu uz biktskrēslu? Ko viņi grib apmaldīt? Tikai sevi. Bet bērni vienmēr var saņemt svētību. Bez ierobežojumiem. Viņi uzvarēja. Ja mēs nebūsim kā bērni, mēs neieiesim Debesu Valstībā.

    Šodien pēc Mises Aglonā Bīskaps ejot uz zakristēju deva speciālo svētību bērniem, maziem bērniem, kuri bez salīdzinājuma aktīvāk piedalījās svētajā Misē. Tā ir kā svētība mūsdienu maziem apustuļiem. Jā, apustuļiem, jo es šos bērnus labi pazīstu. Ģimeni arī, jau no jūlija. Šī ģimene no 8. decembra kalpo Viļakas draudzē kopā ar citiem misionāriem.