Lūgšanas vietas draudzē

    Pirms 200-300 gadiem tie, kuriem bija vara un līdzekļi, labi saprata, ka vajag būvēt baznīcas, lai vismaz viena baznīca būtu apkārtnē. Un lai būtu vismaz viens priesteris, kas sagatavotu cilvēkus sakramentiem un tos dalītu. Katrs karš daudz nicināja un pēc tam vajadzēja gandrīz visu sākt no jaunā. Baznīca Viļakas novadā pēc iespējas pildīja savas funkcijas, no kuras vissvarīgākā bija evaņģēlizācija.

    Tagad, kad cilvēki lielā daļā ir tālu no Baznīcas un no ticības, vajadzīga ir jaunā evaņģēlizācija. Ir vajadzīgi tādi mazi centri, mazas vietas vai kopienas, kur notiktu šī jaunā evaņģēlizācija. Ir vajadzīgi cilvēki, ticīgie, kuri lūgtos kopā, kuri ne tikai pieņemtu un klausītos misionārus, bet paši apzināti gatavotos pieņemt tādu funkciju un aicinājumu savā draudzē vai citur. Evaņģēlijs mūs māca, ka lai kļūtu par misionāru, vajag ieiet ciešās attiecībās ar pašu Jēzu Kristu. Jo Viņš ir jauns un tad sirds, kas mīl Jēzu, atjaunojas un var pieņemt Dieva gribu, kura mainīs cilvēka dzīvi.