ceturtdiena, 2015. gada 23. aprīlis

Gada tirgus un evaņģēlizācija
    Šodien trīs reizes sasalu. Pirmo reizi īstenībā ne, jo tas bija baznīcā un baznīcas aukstumam esmu pieradies.
    Otro reizi sasalu, kad devos ceļā uz gada tirgu, bet ne tāpēc, lai kaut ko pirktu, bet lai piedalītos misionāru sagatavotajā evaņģēlizācijā. Bija vējš. Ļoti stiprs vējš. Mēs tomēr nolēmām, ka būs telts. Un izdevās. Piepalīdzēja mums viens ministrants un jau bija telts. Bet lai pastāvētu, vajadzēja par viņu "rūpēties". Bet telts bija kā zīmē un cilvēki redzēdami telti nāca un dzirdēja Labo Vēsti par Jēzu Kristu un daudzi arī saņēma avīzi Mīliet viens otru. Man bija iespēja satikties ar draudzi tādā sevišķā veidā: es turēju pajumi, lai neaizlidotu un vienlaikus runāju, cik spēju, par Jēzu Kristu. Bet misionāri darīja daudz vairāk un arī staigāja pa gada tirgus visu teritoriju un satika daudzus cilvēkus.
    Tā bija pirmā evaņģēlizācija gada tirgū un es ceru, ka tā kļūs par tradiciju.
    Kad turēju šo jumtu, lai tas neaizlidotu, tad jūtos drusciņ kā tāds, kam ir pienākums saistīt debesis ar zemi. Nu tāds priesteru un konsekrēto personu pienākums. Un tad es atcerējos svētā pāvesta Jāņa Pāvila II pirmo nelielo encikliku Redemptor hominis. Jēzus kļūva cilvēks un tad Baznīcas ceļš ir cilvēks. Lūk cilvēks kā tāds un katrs cilvēks ir Baznīcas ceļš. Baznīca nevar iet tālu no cilvēka un arī tā nedara. Tāpēc arī šis gada tirgū evaņģēlizācijas pasākums. Un arī tāpēc domas par adorācijas kapelu pilsētas centrā.
    Trešo reizi sasalu bēru laikā ļoti ļoti stiprā vējā un vistuvākajā laikā atklāsies, vai nesaslimošu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru