Misijai vajadzīga palīdzība

    No bērnības es atceros, ka iekams cilvēks sāks kaut darīt, viņam jālūdzas, jāparkrustās, lai šis darbs tiktu atdots Dievam un lai nekāds slikts gadījums nenotiktu. Un bieži arī to esmu redzējis.

    Arī tad, kad cilvēks gatavojas pieņemt kādu nopietno dzīves lēmumu, piemēram domā par laulībām, par priesterību vai par klosterdzīvi, viņam daudz jālūdzas.

    Tāpat lai paliktu savā aicinājumā ir vajadzīga dedzīga un nemitīga lūgšana. Draudzes dzīves centrs ir Euharistija, sv. Mise. Tās turpinājums ir Vissvētākā Sakramenta klātbūtne baznīcā un Adorācija. Adorācijai ir vajadzīga atbilstoša vieta. Un vajadzīgi ir atbildīgi cilvēki, kas veltīs savu laiku, lai būtu klusumā kopā ar Jēzu. Tāpēc arī uz daudzām vietām ir aicinātas klostermāsas, kuru galvenais uzdevums būtu lūgties, sevišķi adorēt Vissvētāko Sakramentu. Ja nav klostermāsu, tad taču var draudzēs organizēt tādas vietas, kurās, ja ne nemitīgi, tad tomēr bieži un regulāri, būtu uzstādīts Vissvētākais Sakraments Adorācijai. Nav nekādas šaubas, ka laiks kopā ar Jēzu būs sevišķi auglīgs. Bet taču ne tā dēļ ir adorācija. Adorācija ir tāpēc, lai ticīgais cilvēks būtu kopā ar Jēzu. Klusumā. Vajag mācīties tā lūgties: klusumā būt ar Jēzu.

    Būt kopā ar Jēzu - tā ir sevišķa palīdzība katram cilvēkam. Ar Jēzu nav diskusijas. Viņš ir Dievs. Viņš visu var. Viņš pats pietiks. Un Viņš gaidā cilvēku. Vajag ar Jēzu iet pie cilvēkiem, tur, kur viņi staigā, strādā, mācās.