Kāpēc vecāki neļauj maziem bērniem iet uz kapiem?

    Šodien es vadīju bēres pareizticīgo kapsētā. Un ieraudzīju tur uz kāda kapa... konci. Konci skaistajā krāsainajā iepakojumā. Pēc tam uz cita kapa. Un uz dažiem citiem. Ja cilvēks atnāca un gandrīz uz reiz ieraudzīja tādas dīvainas lietas, tad var saprast, ka tas nav no kristietības, bet ka tā ir kāda pavisam cita reliģija, kurā cilvēks tic, ka viss ir fizisks un ka var ar "maģiska konča" palīdzību ietekmēt šo dzīvības otro daļu - "aiz kapa"(Un labi, ka bērni nestaigā pa kapsētu, jo varētu ēst šos končus, kuri, varbūt nav svaigi).

    Es domāju, ka tas tā notiek, jo cilvēks NEKAD nav dzirdējis par Jēzu Kristu. Varbūt 1000 reižu klausījās, ka priesteris vai kāds cits stāsta par Jēzu, bet tas bija bez nekāda efekta, vismaz līdz šim. Konči par to stipri liecina. Kāpēc tā notiek? Vienkārši, nav dzīvās ticības liecības. Cilvēks var klausīties un klausīties, ka, piemēram, vajag lūgties par mirušiem. Bet ja neredzēs KĀ to darīt un vēl kāds viņam pateiks, ka vajag uzlikt uz kapa konci, viņš to izdarīs. Jo neziņā cilvēks darbojas pēc instrukcijas. Vai nē?

    Mazās kopienās, kur ir pavisam svešie cilvēki, var iemācīties to, ko nedos vislabāka ģimene, ja tā diemžēl "praktizē končus". Jo Dieva Vārdam vajag atvērt savu sirdi un tas notiek kopienā, kur cilvēks mācās atvērt savu sirdi, mīlēt un piedot svešiem cilvēkiem. Vēl vairāk - pieņemt viņus par brāļiem un māsām Jēzū Kristū. Cilvēks mācās, mācās praksē izmest egoismu un pieņemt mīlestību no Dieva. Tad ir Dieva Vārds, ar kuru mēs iepazīstamies caur svētajiem Rakstiem. Ir kopiena, kurā mēs mācāmies dzīvot vienotībā ar brāļiem un māsām Kristū. Un vēl ir Liturģija, kurā mācāmies ieiet dziļāk un stiprāk vienotībā ar dzīvo Dievu. Cilvēks redz, ka Baznīcā var dzīvot pēc ticības uz patieso Dievu - Radītāju un Pestītāju. Un nekāda dīvaina instrukcija "ko darīt uz kapiem" nav vajadzīga, jo mirušais, kas bija vienots ar Augšāmcēlto Jēzu virs zemes, ir tagad ar Viņu pavisam citur, nevis kapā.