Svētbildītes, svētbildītes...

Svētbildītes, svētbildītes...

Kāds man nesen jautāja: Kā kļūt par jauku un sirsnīgu cilvēku? Es atbildēju: vajag gribēt.

Cits jautāja: kā kļūt par arvien vairāk un vairāk izdziedinātu cilvēku (akcents ir uz vārda "vairāk")? Es atbildēju: vai Dievs to grib?

Un lūk tādas ir sarunas starp cilvēkiem. Bet ko es varu par tādām lietām zināt, ja jau trešo dienu es kārtoju bukletus un svētbildītes?

Ir vajadzīgas šķēres, līmlente, papīrs A4 (daudz), pakas - lai to visu darītu. Arī šodien es gatavoju svētbildītes pirmdienai. Bet sākumā sagatavoju paciņas ar bukletiem un svētbildītēm - sevišķiem labdariem. Pēc tam es ņēmu lielākas paciņas ar svētbildītēm - pa 100 un vairāk nekā 200, un dalīju tā, lai katrā mazā paciņā būtu pa 20 eksemplāru. Bija daudz darba - Dievam par godu, neviens cits par to nemaksā.

Lūk, tāda ir dzīve kapucīnu ordenī. Jautājumi kā kļūt par tādu... vai tādu... cilvēku ir laikam ļoti labi jautājumi, bet, nu kā pateikt, man tie jautājumi varbūt nav vissvarīgākie. Labāk meklēt to, ko Dievs grib un mēģināt to pildīt. Baznīcā ir tāda iespēja un drošība. Un to Jums visiem no sirds novēlu.

*
Pēc brīža es uzrakstīju ziņu otrā blogā un šī ziņa ir saistīta ar to šeit https://uzticeties.blogspot.com/2018/04/kapec-jamekle-dieva-griba.html