Svētbildītes atrada jaunus īpašniekus.

Svētbildītes atrada jaunus īpašniekus.

Iekams es rakstīšu, kā svētbildītes atrada jaunus īpašniekus, uzdošu jautājumu, vai pavisam drīkst runāt, ka tāda maza lieta kādam pieder? Un vai šo cilvēku var saukt par īpašnieku?

Jā, jā, tā nav smieklīga tēma. Smieklīga būtu kādam, kas uzskatītu svētbildīti par papīra gabalu, kas nav lietojams, bet aizņemts, lai uz vairākiem desmitiem gadiem būtu paslēpts lūgšanu grāmatiņā, labākā gadījumā.

Bet priekš mums maza svētbildīte ar lūgšanu aizmugurē pirmkārt atgādina mums par Jēzus (vai svēto) klātbūtni un palīdzību, un otrkārt lūgšana, kuras teksts ir apstiprināts Baznīcā (ka piemēram nav tajā teoloģisko kļūdu), vienmēr ir tuvu, un kad vajag to noskaitīt, nav ar to nekādu problēmu.

Īstenībā konkrētas svētbildītes satura īpašnieks, paredzētās Baznīcā robežās, ir kāds cits, kam pieder tiesības drukāt kādu attēlu, vai kam pieder kāds teksts, grāmata, kas ir atbildīgs par kāda garīguma pareizo tālāknodošanu - bez teoloģiskām kļūdām. Arī par tādām lietām drusciņ es rakstīju pēdējos mēnešos. Es precīzi nezinu, ka ir ar šīm tiesībām, bet tas, ko es darīju, tulkoju, vai publicēju, bija ar atļaujām un ar līgumu. Tikai tad var pieņemt kādu garīgumu un ieiet tajā, kad cilvēks ir drošs, ka visu laiku ir tie, kuri ir atbildīgie un kuri cenšas vislabāk izpildīt savus pienākumus. Ceļš "īsākais" ir katastrofa, jo tas ir tā, kā kādā anegdotē (piedodiet):

Nāk kundze pie grēksūdzes un runā biktstēvam: "Es esmu jau visaugstākajā, četrpadsmitajā pazemības pakāpienā. Un es nezinu, ko tālāk dzīvē darīt?" - Biktstēvs atbildēja ļoti īsi: "Nu tad kāpēc tu tur uzkāpi?"

Nav ko domāt par lielo un ātro veiksmi garīgajā dzīvē. Ja parādas tādas domas, tad tā ir zīme, ka ātri vajag atgriezties pie krusta un pie Krustā Sistā. Katrs cits virziens ir nepareizs. Un tur ir svētbildītes un bukleti ar savu saturu, kas prasa padziļināšanu Svētajos Rakstos, Baznīcas mācībā, Liturģijā, kopienā, dzīvē paļāvībā uz Dievu un žēlsirdības nostājā pret tuvākajiem.

Tad ja tev ir svētbildīte, buklets vai Dienasgrāmata, tad tas nozīmē, ka kāds dalījās ar tevi ar savu garīgumu, ar dārgmantu, kuru saņēma no Dieva. Būsim pazemīgi un mācīsimies staigāt garīgajā dzīvē lēni, bet droši.

Ir tev svētbildīte? Ja ir, tad lieto to, kā lielo bagātību. Tu nezini, ka tā ir bagātība? Tad kā tu dabūji šo svētbildīti ar lūgšanu? Tu neko nezini par šo konkrēto garīgumu? Tad meklē un... "Alleluja un uz priekšu!" - kā runā Radio Maryja dibinātājs Polijā.

Ahā, un beidzot par šiem jauniem īpašniekiem. Šodien jau otrā un trešā māsu kongregācijas saņēma paciņas ar svētbildītēm un bukletiem (jo pirms divām dienām pirmā saņēma). Arī mani mīļie brāļi kapucīni vienā un otrā klosterī saņēma (vairāk draudzēm nekā sev) paciņas. Es ceru ka jaunie īpašnieki ļoti labi izplatīs Dieva žēlsirdības kultu.