piektdiena, 2018. gada 13. aprīlis

Kā bija Madonā?

Kā bija Madonā?

Dienās 9. - 11. aprīlis Madonas katoļu draudzē notika Dieva žēlsirdības svētceļojums un šajā laikā man bija gods tur lasīt rekolekcijas par Dieva žēlsirdības godināšanu.

Dieva žēlsirdības svētceļojuma laikā, tas ir kopš 4. februāra, šajās rekolekcijās, kuras notika:

  • vienas dienas rekolekcijas - Kalnciemā un Siguldā,
  • trīs dienu rekolekcijas - Olainē, Rīgas sv. Alberta dr., Gulbenē (4. dienas) un Madonā,
attīstījās tāds sludināšanas veids, ka pašā centrā bija sv. Mise ar Euharistisko Liturģiju un Dieva Vārda Liturģiju.

Svēto Rakstu fragmenti, kurus lasīja svētajā Misē, bija homīlijas pamats, kurai tika katru reizi pievienotas dažas domas no svētās Māsas Faustīnes Dienasgrāmatas, kuras fragmenti es lasīju katru rītu. Katru reizi šie fragmenti līdzskanēja domām no sv. Mises lasījumiem.

Un tā Madonā, pirmdien, homīlijas galvena domā bija padoties Dieva gribai. Marija teica: "Redzi, es esmu Kunga kalpone. Lai man notiek pēc tava vārda". Līdzīgi sv. Māsa Faustīne pasvītroja savos tekstos, ka viņa pilda "Dieva svēto gribu". Pat uzrakstīja, ka vienmēr viņa atpazīst, kas ir un kas nav Dieva svētā griba. Ja kaut kas nav Dieva griba, tad to nepilda. Ja kaut kas ir Dieva griba, tad to pilda neatkarīgi no tā, kādi būtu šķēršļi priekšā.

Homīlijā bija arī kādas domas saistītas ar klātesošo baznīcā Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi un citiem Dieva žēlsirdības godināšanas veidiem, kā arī ar sv. Māsas Faustīnes relikvijām.

Tad homīliju galvenas domās bija:
  • pirmdien - Dieva svētā griba,
  • otrdien - klusums,
  • trešdien - mīlestība un ciešanas.
Es gribētu pasvītrot, ka piemēram trešdien no rīta es lasīju fragmentu no Dienasgrāmatas, kur Māsai bija dots kādā mistiskā veidā redzēt to, kas notika Pēdējo vakariņu laikā. Viņa pasvītroja brīdi, kad, pirms konsekrācijas, Jēzus pacēla acīs uz Debesīm, pie sava Tēva. Jēzus acis bija kā uguns liesmas, seja balta un gaiša, Jēzus bija majestātisks. Jēzus acīs Māsa Faustīne ieraudzīja neizmērojamo mīlestību uz Tēvu. Un viņa rakstīja, ka viss tas, kas notika vēlāk, bija šīs mīlestības konsekvence (tas personīgi man palīdz drusciņ saprast Apustuli Jāni, kurš savā Evaņģēlijā un vēstulēs tik ļoti pievērsa uzmanību Dieva mīlestībai uz cilvēkiem un cilvēku mīlestībai uz Dievu un uz savu tuvāko). 

Katru dienu pēc svētās Mises bija katehēze:
  • pirmdien - par svēto Māsu Faustīni Kovaļsku,
  • otrdien - par Dieva žēlsirdības godināšanas veidiem, kurus Jēzus atklāja Māsai Faustīnei, kā arī par to praktizēšanu un Jēzus dotiem apsolījumiem,
  • trešdien - par šo būtiskāko Dieva žēlsirdības godināšanā - par Jēzus Upuri, kurš Vecajā Derībā bija sagatavots zem figurām kādos konkrētos rituālos (skaties Levītu grāmatā 16), bet Jēzus salika vienu vienīgo Upuri, kas patīk Dievam un kurš sasniedza Dievu (skaties Ebreju vēstule 9.-10. nodaļā un citi fragmenti; Rom 3,25; 1 Jņ 2,2; arī pāvesta Benedikta XVI katehēze par Krustu).
Pēc katehēzes bija Dieva žēlsirdības kronītis, lūgšana žēlastību izlūgšanai svētās Māsas Faustīnes aizbildniecībā, svētība ar Māsas Faustīnes relikvijām, iespēja noskūpstīt šīs relikvijas un pagodināt klusā lūgšanā Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi.

Katru dienu bija vēl trešais priesteris, tad ar iešanu pie grēksūdzes nebija nekādas problēmas. Daudz ticīgo bija pie grēksūdzes.

Liels paldies Madonas draudzes prāvestas pr. Pāvilam, Venerandas kundzei, visai draudzei par kopīgo lūgšanu un dedzīgo Dieva žēlsirdības godināšanu, kā arī par viesmīlību.

Jēzu, es uzticos Tev!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana