Pavasara darbi dārzā.
Vakar visu dienu, kopā ar brāli Jāni, es strādāju pie dzīvžogiem baznīcas un klostera teritorijā. Darba bija tik daudz, ka nepaspējām visu izdarīt. Brālim Jānim bija vēl citi smagi darbi.
Tomēr tie darbi, kuri jau pabeigti, ienes arī tādu prieku sirdī, ka, lūk, Dievs deva skaistu laiku, spēku, veselību un palīdzēja gribai, ka viens dzīvžogs ir jau izveidots - kā pavasarī vajag, bet otro dzīvžogu plānoju veidot šodien. Tomēr neizdevās. Es ceru, ka rīt, ja būs skaists laiks, tas izdosies.
Un tad sāksies mazākie, bet arī vajadzīgie, dārza darbi. Tomēr daudz nedarīšu pienākumu garīgajā aprūpē dēļ, jo priekšā ir Dieva žēlsirdības svētceļojums Siguldā un Madonā. Tāpēc ir jāatpūšas un jālūdzas. Staigāt ar rožukroni pa skaistu un daļēji jau sakoptu dārzu nozīmē arī lūgties ar pateicību Dievam, Kas vēl lielākos darbus dara cilvēku dvēseles, ja tās atvēras savam Pestītājam un Viņa žēlsirdībai.
Šodien lasīju svētās Māsas Faustīnes Dienasgrāmatas fragmentus. Māsa tur raksta, kā Jēzus kopā ar biktstēvu iemācīja viņai ticēt Jēzum un tam, ko Viņš Māsai ir teicis, bet darīt to, ko biktstēvs, sevišķi garīgais vadītājs, saka. Jo ir daudz tādu domu cilvēkā, kuras cilvēks nevar atpazīt, ka tur arī parādas gan kārdinājumi, gan cilvēka vājības, un tāpēc ir nepieciešama paklausība Baznīcai, jo tas ir drošs ceļš pildīt svēto Dieva gribu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru