Priecīgās sejas, žēlsirdīgās dvēseles.

Priecīgās sejas, žēlsirdīgās dvēseles.

Šodien es esmu ļoti noguris. Iemesls? Rekolekcijas Siguldā.

Pirms svētās Mises grēksūdzes klausīšanās. Svētā Mise 9:00. Gaaarā homīlija. Pēc svētās Mises gaaarā katehēze. Pēc tam dziedājām (vadīja koris) Dieva žēlsirdības kronīti. Pēc tam es dalīju bukletus Jēzus žēlsirdības vēstījums.

Ap 11:30 ātrs brokastis.

RML translācija (sv. Mise 12:00 un laikam katehēze?):

Man bija pirms svētās Mises un Mises laikā grēksūdzes klausīšanās. Gaarā homīlija. Pēc svētās Mises gaarā katehēze. Pēc tam mēs dziedājām Dieva žēlsirdības kronīti. Pēc tam es dalībnieku ģimenēm dalīju bukletus.

Katra homīlija un katehēze bija cita.

Palika divas grāmatas krieviski (Dņevnik, svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata), kurus es rīt ņemšu uz Madonu. No visām 50 pasūtītām un atvestām no Krakovas 16. februārī palika tikai divas. Kas nopirks?

Laikam es patentēšu (pareizi?) savu patentu: Ļoti svarīgs ir kontakts ar otro cilvēku, tikšanās, tikšanās Dievā, žēlastībā, patiesībā, priekā, arī mīlestībā. Rekolekciju (Olainē, Albertos Rīgā, Gulbenē, arī šodien Siguldā) laikā es darīju tā: pēc katra dievkalpojuma, pat katru dienu un pat daudzas reizes dienā - piem. Albertos 18. februārī -, es personīgi satikos ar katru (!) dalībnieku - vismaz vienu reizi rekolekciju laikā un dalīju svētbildītes un bukletus. Parasti arī bija īss dialogs, bieži arī kādi jautājumi. Pirms Dieva žēlsirdības svētceļojuma es domāju, vai tā darīt? Vai cilvēki gaidīs šīs dažas minūtes rindā, lai pēc tam saņemtu vienu vai divas svētbildītes un bukletu savai ģimenei. Bet pieradze ir tāda: cilvēki gaidīja ar prieku, mierīgi, ar smaidu un labprāt runāja ar mani. Arī šodien Siguldā - tik daudz laimīgo un priecīgo ticīgo cilvēku! Priecīgās sejas liecina par žēlsirdīgām dvēselēm. Sveiciens Prāvestam Rihardam un visai Siguldas draudzei.