Jēzus virzienā

    Šajās dienās, Klusā Nedēļā, un Trījās Svētās Dienās es nerakstīšu ziņas. Jābūt pie Jēzus, jāskatās uz turieni, uz kurieni skatījās Jēzus. Jābūt pie Jēzus ar visu savu sirdi, ar visu savu prātu, ar visiem saviem spēkiem. Jāklausās. Notiek mūsu pestīšana.

Cik tevī ir no Dieva plāniem?

    Lielajā Gavēnī var notikt visdažādākas lietas. Kādā ģimenē mazais bērns sāka staigāt viens pats. Citā ģimenē bērns piedzima. Pirmais! Kāda pieauguša cilvēka dzīvē atnāca laiks atpūsties slimnīcā. Kādas divas ģimenes satikās un nolēma vēlreiz satikties un sadraudzēties. Kādam priesterim bija vajadzīgs kāds būvniecības specialists. Un pēkšņi tāds, nezinādams, atnāca. Kāds slims gribēja, lai priesteris pie viņa atbrauktu. Un atbrauca. Divas reizes! Kādā draudzē nelasīja daudz labas garīgas literatūras. Pēc diviem mēnešiem viss mainījās, viss uzlabojās.

    Kāpēc tas viss un vēl daudzas citas lietas var tā mainīties? Mēs protams nepateiksim, ka vienkārši tā gribēja Dievs, vai nu tā vienkārši notika. Ja paskatīties uz katru šo notikumu, tad mēs atrastu vienu ļoti konkrēto lietu: cilvēks atdeva sevī vietu Dieva plāniem, lai tie sāktu pildīties. Ar citiem vārdiem var pateikt, ka kādam cilvēkam "palielinājās sirds". Bet tik un tā nekas nenotiktu, ja nebūtu viena un droša lieta: Dievs darbojas, Dievs ir dzīvs, jauns un nekad neatkārtojas. Un uz tādu dzīvi tevi aicina.

Kopiena ir Dieva dāvana.

    Kad kādā draudzē notiek lekcijas, vai kādi pasākumi vienu reizi nedēļā, vai pat rētāk, un sākas kādas citas aktīvitātes, tad pēc kāda laika atklājas, ka cilvēku nav. Nenāk un viss. Nevar kaut ko regulāri uzsākt un vadīt, kaut ko veidot. Tā ir normāla lieta, jo cilvēkiem jau ir citas aktīvitātes, viņi ir aizņemti un to nevar mainīt nekādā veidā.

    Kād mēs redzam, ka kādā draudzē izveidojas kopiena, kādas katoļu kustības kopiena, tad nav grūti ieraudzīt, ka šo kopienu veido cilvēki no dažādām vietām, no dažādām draudzēm. Un tie, kuri ir atbildīgi par kopienu un tās veidošanu, ir sveši.

    Par katru sabiedrību mēs varētu pateikt, ka tā atrada savu vidi, vai dzīves veidu, darbojas pēc kādiem mehanizmiem un katra jauna darbība var likties sveša, nevajadzīga un protams nicina līdzšinējo kārtību.

    Tāpēc kopiena tā ir Dieva dāvana un cilvēks, kas tajā ieiet, zina, ka ieiet svešā vidē. Tā Francisks no Asīzes laikā, kad sāka atgriezties, devās pie spītālīgiem un rūpējās par viņiem. Līdz šim bijās no viņiem, bet tagad tas, kas bija rūgts, kļūva salds, bet tas, kas bija salds, kļūva nenozīmīgs. Dievs ieved cilvēku svešā vidē un tam ir divi mērķi. Pirmais: atbrīvot cilvēku no verdzības kādā mehanizmā. Otrais: tādu atbrīvotu cilvēku ievest citā vidē, kur visi ir brāļi un māsas Kristū. Izņemot Dievu, neviens to nespēj.

    Kāds ir galvenais mērķis katrai kopienai? Tas uz kuru rāda pats Jēzus Kristus savā Evaņģēlijā: lai jūs tā mīlētu viens otru, lai pasaule to redzētu un slavētu Tēvu, Kas ir debesīs. Kopienu Dievs piepilda ar savu mīlestību un pateicoties tai mīlestībai, kas izpaužas brāļu un māsu mīlestībā konkrētos darbos, pasaule ieticēs uz Dievu.

    Tāpēc ticīga cilvēka dzīve tā ir kopienas meklēšana, pat tad, kad jau ir kādā kopienā, jo šo dāvanu vajag sevī atdzīvināt. Tā vienmēr ir lielāka nekā cilvēka spējas, jo tā ir Dieva dāvana. Kopiena, kas ir ārpus ģimenes, ir nepieciešama, lai iemācītos mīlēt. Nav ko šaubīties. Un tas ir iemesls, kura dēļ dzīve kopienas veidā tiek atmesta. Un tas ir iemesls, kura dēļ dzīve kopienā tiek pieņemta. Tikai cilvēks pats atbild sev uz jautājumu: kur es gribu dzīvot, mehanizmā, vai mīlestībā?

    Ja kāds pēc šī teksta lasīšanas saprastu, ka kopiena nicina ģimeni, vai saprastu kaut ko līdzīgo, tad nepareizi saprata. Jo Dievs dod katram ģimeni un tajā mīlestību. Bet tas pats Dievs aicina uz vēl lielāko mīlestību, kas parādas kopienā.

Pavasaris 2003. gada

    Pavasarī 2003. gada es lasīju dažas rekolēkcijas: divas draudzēs (Lielā Gavēņa rekolēkcijas) un vienu māsu kapucīņu klosterī jauneklēm. Rekolēkcijas, kuras notika aprīļa sākumos, bija īpašas. Ne tikai tāpēc, ka baznīciņa atrodas daži simti metri no jūras, mazā pilsētiņā, apkārt tikai meži, no vienas puses jūra, no otras ezers. Bija īpašas, jo tūlīt pēc tām, un es to zināju, uz Latviju brauks mūsu Provincjāls un paņems arī mani. Un es pēc sešiem mēnešiem Polijā atgriezīšos Latvijā, Rīgā. Tuvojās Lieldienas un es jutu, ka būs mierīgas, jo svētku laikā neviens man nedos nekādu smago pienākumu. Kāpēc? Tāpēc, ka man vajadzētu atkārtot latviešu valodas zināšanu. Un tam ir vajadzīgs laiks. Tādi bija "otrie sākumi" Latvijā.

    Lieldienu laiks kopā ar šīm Trījām Svētām Dienām ir laiks, kurā visvairāk parādījās Dieva Dēla paklausība Tēvam, šī vienotība, kas ir pāri pār mums sasniedzamām robežām. Paklausība mīlestībā, kura mūs pārliecina, lai piedalītos Dieva lietās. Lai neierobežotu mūsu paļāvību uz Dievu robežās, kuras iespējamas mūsu domām un plāniem. Ja cilvēks "nevingrinājas" ikdienišķajā "jā" Dievam, sevišķi Vissvētākā Sakramenta priekšā, kā var nopietni un patiesi padoties Viņam pilnīgi? Bet ja "vingrinājas", tad lai padodas Baznīcas varai un kalpo Dievam un cilvēkiem tā, kā Dievs grib.

Martā 2003. gada

    Martā 2003. gada mans priekšnieks klosterī mani sūtīja uz kādām rekolēkcijām, lai es tās lasītu tālā pilsētā. Pēc dažām dienām vajadzēja paņemt savas mantas, papīrus, sagatavotas mācības un doties ceļā. Dažas stundas vilcienā, bet ārā gandrīz tikai meži. Lieli meži.

    Pilsētā nebija nekādas grūtības atrast baznīcu, bet atklājās, ka rekolēkcijas pirms pāris dienām... beigusies. Ko tagad darīt? Pirmā doma - varbūt es atbraucu uz nepareizu pilsētu? Nu nē. Bet situācija ātri atrisinājās, jo man teica, ka pilsētā ir vēl otrā baznīca. Kāds cilvēks mani labprāt aizveda un atklājās, ka tur rekolēkcijas... būs un man tajās jālasa lekcijas.

    Prāvests mani ieveda plebānijā un... es brīnījos, cik liela ir fuajē.

    - Tēvs, tu brīnies, ka šī fuajē ir tik lielā? Parasti katrs brīnas un jautā.

    Prāvests pastāstīja man drusciņ par šīs draudzes vēsturi. Šajā vietā bija liels šķūnis. Prāvests saņēma krievu laikos atļauju to izremontēt. Protāms tas tika tā remontēts, ka rezultātā iekšā bija istabas priesteriem, virtuve. Bet no otras puses arī kādas istabas un katehēžu zāles. Starp šīm divām daļām, pa vidu, lielā zāle. Tieši tāpēc, lai tajā katru dienu svinētu svēto Misi. Tas nozīmē, ka "jaunā šķūņa" sirdī parādījās kapela ar Vissvētāko Sakramentu, topošās draudzes sirds. Vēlāk tikai, pavisam nesen, izdevās uzbūvēt jauno baznīcu teritorijā pie šīs "īpašas plebānijas", baznīcu, kurā es martā 2003. gada lasīju rekolēkcijas jaundibinātai draudzei.

    Kāpēc es par to rakstu? Katram ticīgam cilvēkam ir pienākums rūpēties par savu draudzi laikā, kad viņš tur dzīvo un apstākļos, kādi tur ir. Ja katra paaudze rūpēsies par draudzi, par baznīcu, par kapelu, vai pat par šķūni, atstās nākamai paaudzei visskaistāko ticības piemēru.

26 martā 2000. gada

    Šis stāsts tiek veltīts tiem, kuri varbūt netic pietiekami stipri, ka vajag lūgties un ka Dievs ir labs un uzklasa lūgšanas, kuras ir pēc Viņa gribas.

    2000. gada sākumos man bija mūžīgie svētsolījumi un tad es jau biju simtsprocentīgs kapucīns. Tagad jau es gatavojos diakonātam, tas ir iesvētīšanām, caur kurām vīrietis kļūst par garīdznieku.

    Janvāra beigās bija vēl viena priecīgā vēsts. Lūk manai māsai un viņas vīram piedzima bērniņš, meitene.

    Kad es jau gatavojos diakonātam un domāju par rekolēkcijām pirms iesvētīšanām, 18. martā atnāca skumīga ziņa, ka meitene ir ļoti slima. Uz reiz pateicu daudziem cilvēkiem, lai viņi lūgtos. Lūdzu arī brāļus no Neokatehumenāļā Ceļa Lubļinā, pie mūsu draudzes. Tajā pašā dienā es devos pie viņiem uz Euharistiju, kas bija šajā nodomā. Iepriekš saplānots nodoms tika pārcelts uz citu dienu. Pēc svētās Mises, kuru vadīja kāds tēvs, kas tagad ir jau kādu laiku Georgijā (Gruzijā), es saņēmu ziņu, ka bērnam ir labāk. Jau atrada slimības cēloni un sāka ārstēt. Veselības stāvoklis jau bija stabils. Pateicība Dievam un visiem lūdzējiem.

    Nākamā dienā braucām uz rekolēkcijām un pēc nedēļas 26. martā, svētdien, bīskaps Staņislavs Velguss (Stanisław Wielgus) mūs deviņus brāļus kapucīnus iesvētīja par diakoniem. Mēs bijam tie pirmie, kurus viņš iesvētīja. Pirms pāris gadiem katoļu universitātē Lublinā viņš mūs mācīja filozofijas vēsturi. Ļoti labs profesors, šīs universitātes rektors šajos laikos.

    Lūgšanai ir liels spēks, bet vienmēr pa priekšu jāiet Dieva gribai. Vajag to meklēt un atradīsies. Dieva gribas pildīšana (cik es dzīvē redzēju piemērus) māca palāvību. Dievs ir ļoti labs un vienmēr rūpējas par katru cilvēku.

Jēzus miesa ielikta kapā.

Jēzus miesa ielikta kapā.

    "Jāzeps no Arimatejas saņēma Jēzus miesas un ielika tās savā jaunajā kapā, ko bija izcirtis klintī. Un viņš, pievēlis kapa durvīm lielu akmeni, aizgāja."

    "Pēc varmācības un tiesas Viņš tika aizrauts projām. Kam tad rūp Viņa liktenis? Viņš tika paņemts no dzīvo zemes, manas tautas nozieguma dēļ saistīts un nonāvēts. Kapu tie Viņam ierādīja pie bezdievjiem tomēr Viņa atdusas vieta bija starp bagātajiem, jo Viņš netaisnību nebija darījis un viltus nebija uz Viņa lūpām. Ja savu dzīvību Viņš atdos upurī par grēkiem, Viņš pieredzēs ilgu mūžu pēcnācējos, un caur Viņa roku piepildīsies Kunga griba. Savas dvēseles ciešanu dēļ Viņš ieraudzīs gaismu un būs apmierināts par savu atzīšanu."

    "Un ja mēs, patiesības atziņu saņēmuši, apzināti grēkojam, tad vairs neatliek upuris par grēkiem, bet gan šausmīgas tiesas gaidīšana un uguns niknums, kas aprīs pretiniekus.

    Jo jūs neesat piegājuši pie taustāma kalna, ne pie degošas uguns, ne negaisa mākoņa, ne tumsas, ne vētras, ne bazūnes skaņas, ne vārdu balss, bet jūs esat tuvojušies Siona kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzalemei, un daudzu tūkstošu eņģeļu sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimušo draudzei, un Dievam, visu tiesātājam, un taisnīgajām, pilnību sasniegušajām dvēselēm, un Jaunās derības vidutājam Jēzum, un apslacīšanai asinīm, kas spēcīgāk runā nekā Ābela asinis."

     "Jēzus iegāja ne rokām celtā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad parādītos par mums Dieva vaiga priekšā, Viņš parādījās vienu reizi, lai, sevi uzupurēdams, izdeldētu grēku. Kristus vienreiz uzupurēts daudzu grēku deldēšanai. Otrreiz Viņš parādīsies to pestīšanai, kas Viņu gaida.

    Jēzus asins dēļ mums ir cerība ieiet debesīs, uz turieni Viņš mums sagatavojis jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, savu miesu; un tā kā mums ir augstais priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesu sirdi, ticības pilnībā, apslacināti sirdīs un brīvi no ļaunas sirdsapziņas, un miesu nomazgājuši tīrā ūdenī. Un vērosim cits citu, lai pamudinātos mīlestībā un labajos darbos!"

Jēzus miesu noņem no krusta.

Jēzus miesu noņem no krusta.

    "Vakaram iestājoties, nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja miesas atdot. Un kad Jāzeps saņēma miesas, viņš ietina tās tīrā audeklā."

    "Jēzus, būdams Dieva Dēls, tomēr mācījās paklausību no tā, ko izcieta. Un Viņš, sasniedza pilnību, kļuva visiem, kas Viņam paklausa, mūžīgās pestīšanas cēlonis, Dieva nosauktais augstais priesteris.

    Jēzus visos laikos spēj izglābt tos, kas caur Viņu tuvojas Dievam, vienmēr dzīvs būdams, lai mūs aizstāvētu. Jo vajadzēja, lai mums būtu tāds augstais priesteris: svēts, nevainīgs, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem un augstāks par debesīm; Kam nevajag kā Vecās Derības priesteriem ik dienas upurēt dāvanas vispirms par saviem, pēc tam par tautas grēkiem; jo to Viņš darīja vienreiz, pats sevi upurēdams."

    Saka Dievs: "Tādēļ Es Viņam piešķiršu daudzus, jo Viņš savu dzīvību atdeva nāvē un tika pieskaitīts noziedzniekiem. Un Viņš uzņēmās daudzu grēkus un par pārkāpējiem lūdzās."

Jēzus mirst pie krusta.

Jēzus mirst pie krusta.

    "Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu."

    "Kristus Jēzus, lai gan bija Dieva veidā, tomēr neuzskatīja par ieguvumu būt līdzīgam Dievam, bet gan pazemināja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu, tapdams līdzīgs cilvēkiem. Un atzīts par cilvēku tajā, kas ir ārējais, Viņš pazemināja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tādēļ arī Dievs Viņu paaugstināja un deva Viņam vārdu, kas ir pāri pār katru vārdu, lai Jēzus Kristus vārda priekšā locītos visi ceļi debesīs, virs zemes un pazemē, un ikviena mēle atzītu, ka Jēzus Kristus ir Kungs!, Dieva Tēva godam."

    "Mēs gan redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi bija zemāk nostādīts par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ kronētu ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā baudītu nāvi par visiem. Jo pieklājas Tam, kura dēļ un caur kuru viss ir, kas daudzus bērnus veda godībā, pestīšanas devēju caur ciešanām padarīt pilnīgu.

    Jēzus ir pieņēmis miesu un asinis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam vara pār nāvi, tas ir, velnu, un atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu dzīvi bija padoti verdzībai.

    Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai kļūtu žēlsirdīgs un uzticīgs augstais priesteris Dievam tautas grēku izlīdzināšanai. Jo tāpēc, ka Viņš cietis un ticis kārdināts, Viņš spējīgs palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti."

Jēzus piesists krustā.

Jēzus piesists krustā.

    "Viņi ir pārdūruši manas rokas un kājas un es varu izskaitīt visus manus kaulus."

    "Redzi, manam Kalpam labi veiksies; Viņš izcelsies, tiks paaugstināts un kļūs ļoti cildens. Kā daudzi par Viņu izbrīnā satrūkās, cik necilvēcīgi izkropļots bija Viņa izskats un Viņa tēls nebija cilvēkam līdzīgs, tā Viņš pārsteigs daudzas tautas. Viņa priekšā karaļi aizvērs savu muti, jo ieraudzīs to, kas viņiem nebija stāstīts un sapratīs to, ko nebija dzirdējuši. Viņš bija nicināts un ļaužu atstumts, sāpju vīrs, Kas pazīst ciešanas. Bet Viņš nesa mūsu grūtumus un uzņēmās mūsu ciešanas, bet mēs Viņu uzskatījām par sodītu, Dieva šaustītu un pazemotu. Bet Viņš bija ievainots mūsu grēku dēļ un mūsu noziegumu dēļ satriekts. Caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs visi maldījāmies kā avis, bet Kungs uzlika Viņam mūsu visu pārkāpumus."

    "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani pametis?"

Jēzum novelc drēbes.

Jēzum novelc drēbes.

    "Viņi izdalīja manas drēbes un par maniem svārkiem meta kauliņus."

    "Beidzot, brāļi, esiet stipri Kungā un viņa varenības spēkā! Tērpieties Dieva bruņās, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām! Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem, pret ļaunajiem gariem zem debess. Tāpēc tveriet Dieva bruņas, lai jūs ļaunajā dienā spētu pretoties un pastāvēt visā pilnībā! Tātad stāviet, apjozuši savus gurnus patiesībā, tērpušies taisnības bruņās, Un kājas apāvuši miera evaņģēlija sludināšanai! Pie visa tā tveriet ticības vairogu, ar kuru jūs spēsiet apdzēst visas ļaunā ugunīgās bultas! Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un gara zobenu tas ir, Dieva vārdu un garā lūdziet Dievu katrā laikā, visādi Viņu pielūdzot un piesaucot! Bez tam esiet modri un visā neatlaidībā aizlūdziet par visiem svētajiem."

Jēzus trešo reizi krīt zem krusta.

Jēzus trešo reizi krīt zem krusta.

     "Tie, pazinuši Dievu, negodināja Viņu kā Dievu un nebija Viņam pateicīgi, bet savās domās kļuva tukši, un viņu neprātīgā sirds tika aptumšota; Apgalvodami, ka viņi ir gudri, tie kļuva nelgas; Un nemirstīgā Dieva godību tie apmainīja pret iznīcīgajiem cilvēkiem un putniem, un četrkājaiņiem, un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus atstājis viņu siržu kārībām un nešķīstībai, lai tie paši apgānītu savas miesas. Dieva patiesību tie apmainīja pret meliem un pielūdza, un kalpoja drīzāk radībai nekā Radītājam, kas lai augsti teikts mūžīgi mūžos. Amen. Tāpēc Dievs tos atstājis kauna pilnām kārībām, jo viņu sievietes dabisko kopdzīvi apmainījušas pret pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atstādami dabisko kopdzīvi ar sievietēm, iedegās kaislībās viens pret otru, piekopdami netiklību vīrietis ar vīrieti un saņemdami nopelnīto sodu par saviem maldiem paši pie sevis. Un tāpēc, ka viņi neuzskatīja Dieva atzīšanu par vajadzīgu, Dievs tos atstāja izvirtušām tieksmēm, lai tie darītu to, kas neklājas. Viņi ir visādām netaisnībām, ļaunprātībām, netiklībām, mantkārībām, ļaunumiem pārpildīti; viņi ir pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, nedarbu, mēlnesības; Viņi ir neslavas cēlāji, Dieva nīdēji, ķengātāji, augstprātīgi, lielīgi, ļaunumu izgudrotāji, nepaklausīgi vecākiem, Neprātīgi, nesaticīgi, cietsirdīgi, neuzticīgi, nežēlīgi. Lai gan viņi Dieva taisnību pazina, tie nenojauta, ka tie, kas tā dara, ir pelnījuši nāvi; un ne tikai tie, kas tā dara, bet arī tie, kas darītājiem piekrīt."

Jēzus un raudošas sievietes.

Jēzus un raudošas sievietes.

    "Jēzum sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja. Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ! Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas. Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs! Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?"

    "Kungs! Kurš mitīs tavā teltī? Kurš mājos tavā svētajā kalnā? Kas staigā krietnumā un taisnīgi dara, un runā patiesību savā sirdī, kas netenko ar savu mēli, kas kaimiņam nedara ļauna, kas neceļ neslavu tuvākajam... tas neklups nemūžam!"

Jēzus krīt zem krusta otro reizi.

Jēzus krīt zem krusta otro reizi.

     "No sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Tas ir, kas sagāna cilvēku."

    "Miesas darbi ir zināmi; tie ir: netiklība, nešķīstība, bezkaunība, baudkāre, kalpošana elkiem, burvestība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība, skaudība, slepkavība, piedzeršanās, plītēšana un tiem līdzīgi. Par tiem es iepriekš saku, kā jau agrāk sacīju: kas tādus darbus dara, tie Dieva valstību neiemantos."

    "Jo tie, kas dzīvo saskaņā ar miesu, tiecas pēc tā, kas miesīgs. Jo miesas tieksme ir nāve. Jo miesas gudrība ir naidīga Dievam; tā nepakļaujas Dieva likumam, nedz tā to spēj. Un miesas cilvēki nevar Dievam patikt. Bet ja kam Kristus gara nav, tas nav Viņa. Jo ja jūs saskaņā ar miesu dzīvosiet, tad mirsiet"

Svētā Veronika.

Svētā Veronika.

    Bez Svētā Gara palīdzības neviens nevar pateikt Jēzus ir Kungs!

    "Sava vaiga gaišumu cēl pār mums, Kungs!"

    "Lai priecājas visi, kas tveras pie Tevis, Dievs, lai gavilē mūžam! Sargā tos, lai gavilē tevī tie, kuri mīl tavu vārdu!"

    "Kungs, Tev uzticas visi, kas zina Tavu vārdu, jo Tu, Kungs, nepamet tos, kas Tevi meklē."

    "Es saku Kungam: Tu esi mans Kungs, bez Tevis man nav nekā laba."

    "Neviens nevar pateikt: Kungs Jēzus, kā tikai Svētajā Garā. Jo žēlastības ir dažādas, bet tas pats Gars. Un ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. Un ir dažāda darbība, bet tas pats Dievs, kas visos visu dara."

    "Svētais Gars, kas mums ir dots, ir ielējis Dieva mīlestību mūsu sirdīs."

    "Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer! Kas uz mani tic, no tā iekšienes, kā sacīts Rakstos, plūdīs dzīvā ūdens straumes. Bet to Viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas uz Viņu tic, jo Gars vēl nebija dots, tāpēc ka Jēzus vēl nebija pagodināts."

    "Taisnīgais lai kļūst vēl taisnīgāks, un svētais lai kļūst svētāks!"

    "Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši."

Sīmanis no Kirēnes palīdz Jēzum nest krustu.

Sīmanis no Kirēnes palīdz Jēzum nest krustu.

     "Izgājuši, viņi sastapa cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmani; tie piespieda šo nest Jēzus krustu."

     "Tiem, kas iet pazušanā, mācība par krustu ir neprātība, bet tiem, kas tiek pestīti, tas ir mums, tā ir Dieva spēks."

    "Es nekaunos evaņģēlija, jo tas ir Dieva spēks katra ticīgā pestīšanai. Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: Taisnīgais dzīvo no ticības. Svētlaimība un gods, un miers ikvienam, kas dara labu."

    "Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet. Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod."

    "Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā".

    "Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs."

    "Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs."

    "Ja kas man kalpo, tas lai seko man, un kur es esmu, tur būs arī mans kalps. Un kas man kalpo, to godinās mans Tēvs."

Baznīcā bezdarbnieku nav.

Baznīcā bezdarbnieku nav.

    Pēc sv. Mises vajadzēja sagatavot visu filmai Kristus Ciešanas, arī kā jāstrādā ar projektoru. Pēc tam bija jābrauc pēc Dieva Mātes statujas uz sv. Misi. Pēc Mises Žīguros pārvest Dievmātes statuju uz nākamo ģimeni. Pēc tam klosterī skatījāmies filmu Kristus Ciešanas. Bija daudz cilvēku, jo četrpadsmit.

Tagad es jums rakstu dažus vārdus tikai, jo esmu saaukstējies un nevaru izveseļoties. Vajag līdz rītam pagulēt. Es ceru, ka sapratīsiet. Gribas rakstīt nākamas Krusta Ceļa stacijas, bet veselība arī ir vajadzīga.

Jēzus satiekas ar savu Māti.

Jēzus satiekas ar savu Māti.

    "Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm."

    "Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek" Kunga griba.

    "Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis Jēzus!"

    "Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās. Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas."

    "Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek" Kunga griba.

    Marija, žēlastības pilnā, Svētā Gara Līgava, Krusta Ceļa laikā bija pie Jēzus. Viņa, Jēzus Ciešanu nopelnu deļ, tika iepriekš pasargāta no iedzimtā grēka un no ikviena grēka. Tāpēc viņa nes savā dzīvē Svētā Gara augļus. Tie ir: "mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība."

    Arī mēs, ja atgriežamies, nesīsim savā dzīvē tādus augļus.

Jēzus krīt zem krusta.

Jēzus krīt zem krusta.

    Es esmu tārps, nevis cilvēks.

    Dievs Man sacīja: "Tu esi mans kalps, kurā es tikšu pagodināts".

    Bet Es sacīju: "Veltīgi esmu pūlējies, lieki un ne par ko esmu šķiedis savus spēkus. Tomēr mana taisnība ir pie Kunga, un mans atalgojums ir pie mana Dieva." Es tiku pagodināts Kunga acīs un mans Dievs kļuva mans stiprums.

    Dievs sacīja: "Es Tevi iecelšu par gaismu tautām, lai mana pestīšana aizsniegtos līdz pat zemes robežām".

    Kristus negribēja nepieskārties katrai vietai, kurā mēs cilvēki kritām grēkos, zaudējām vienotību ar Dievu un kā mirušie varējām tikai gaidīt... savu Pestītāju. Un lūk Viņš šeit ir un gaida, lai katrs personīgi atdotu Viņam visus savus grēkus.

Jēzus pieņem krustu.

Jēzus pieņem krustu.

     Krusts tas ir koks, kas jau ir miris. Jau nekad nedos augļus. Jēzus pieņem krustu. Viņa priekšā un aizmugurē, un apkārt ir tikai nāve. Dzīvības Devējs ieiet nāvē. Jēzum nedod jau nekādas žēlastības. Bet taču Viņš Pats ir Lielā Žēlastība. Jēzum katra žēlsirdība tika slēgta. Bet taču Viņu piepilda žēlsirdība.

     Psalmists pravietiski rakstīja par ceļu, kas vedīs pa tumšo nāves ieleju. Tas, kas ies pa šo ceļu, nebīsies, jo nesīs krustu. Krusts, koks, kas ir miris, nevar nest labus augļus. Tāpēc šeit Auglis, Labais Auglis no Debesīm, nes koku, lai to atdzīvinātu.

     Visi ir sagrēkojuši, nav neviena taisnīga, visi ir miruši. Lūk Jēzus sevī nes mūs visus, lai mēs atdzīvināti nestu Labo Augli no Debesīm.