Lielais Gavēnis 2.
Kā es vakar uzrakstīju, šodien Dieva Vārds svētajā Misē mūs aicina pieņemt krustu. Jo cilvēks nevar kļūt par Jēzus mācekli - bez krusta. Kad ticīgs cilvēks paņem savu krustu, var sekot Jēzum Kristum.
Lielā Gavēņa sākumos parasti pieņem arī lēmumu, kas labos attiecības ar Dievu, ar citiem cilvēkiem un arī labos pašu cilvēku. Es arī pieņēmu kādu lēmumu, bet protams nepateikšu, jo, kā vakar rakstīju, vajadzētu būt uzticīgam tam, ko Jēzus mācīja (skaties Pelnu trešdienas Evaņģēlijā), tas nozīmē, ka šīs atgriešanās ceļš notiek Dieva priekšā, noslēpumā, un neviens cits par to nezin. Nav citas iespējas. Es esmu pārliecināts, ka Jēzus vārdi par noslēpumu, par Dievu, Kas redz noslēpumā, un par atalgojumu, ir vienkārši ļoti skaidri.
Tad viegli var ieraudzīt un saprast, vai es eju atgriešanās ceļu, vai es vēl neesmu gatavs. Bet tas nebūtu labi. Tomēr vajag mēģināt, jo Lielais Gavēnis ir pestīšanas laiks.
Kā pagājušajā gadā (februārī) es sāku slimot, kad sāku gatavot visas lietas saistītas ar Dieva žēlsirdību, tā arī šogad. Kā pagājušajā gadā bija vēl citas nesaplānotas lietas, tā arī šogad, bet šoreiz mazāk sarežģītas - tikai tālrunis negrib strādāt kā vajadzētu. Tāpēc ja kāds gribētu ar mani sazvanīties, lai sākumā palūgsies uz manu Sargeņģeli. Tā būs līdz nākamajai nedēļai, pēc tam redzēsim.
Tad lūk, ir interesanti, bet tas nav svarīgi. Mēs visi, Dieva žēlsirdības godinātāji, ejam - lēni, bet - uz priekšu. Rīt jābrauc uz Salaspili pēc Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes, svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas relikvijām, svētbildītēm un bukletiem, rituāliem, Māsas Faustīnes nelielas svētbildes un Dienasgrāmatas poliski, kas būtu kā palīdzība priesteriem sludināt Labo Vēsti par Dieva žēlsirdību, kā arī stāstīt par Māsu Faustīni.
Tad visa Dieva žēlsirdības svētceļojuma nākama pietura būs Rīgas svētā Alberta Lielā draudze (tikai sv. Māsas Faustīnes relikvijas 16. februārī, dažas stundas vakarā, būs Bolderājas baznīcā), kur rīt sāksies 3. dienu rekolekcijas.
Nekad pamaz lūgties. Aicinu visus lūgties visu nodomos, sevišķi par mirstošiem, lai tie atvertu savas dvēseles Dieva žēlsirdībai.
Gadījumā, ja šajās 3. dienās es neko nerakstītu, nekādas ziņas, tas būs rekolekciju dēļ. Jo taču jāatpūšas. Es ceru, ka Jūs palīdzēsiet ar savām žēlsirdīgām un paļāvības pilnām lūgšanām. Paldies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru