Lielais Gavēnis 1.

Lielais Gavēnis 1.

Šodien, Pelnu trešdienā, Dieva Vārds mūs aicina atgriezties un rūpēties par savu garīgo dzīvi.

Jau Evaņģēlija fragmenta sākumā tiek pasvītrots, ka darbs, kas jādara, ir iekšējais. Tas nenozīmē, ka šis darbs nav reāls un nopietns, un ka notiks tikai nenozīmīgās domās.

Šis darbs, kas jādara, ir ļoti reāls, dziļš un nopietns, un vēl vairāk, tam ir iezīmētas konkrētas robežas, kurās darbam jānotiek: Dieva priekšā, noslēpumā, vienatnē, tālu no pasaules, kaut gan augļi parādīsies pasaulē.

Šajā garīgajā darbā cilvēks labos savas attiecības ar saviem tuviniekiem, sevišķi nabadzīgiem, caur žēlsirdības dāvanām. Šīs žēlsirdības dāvanas attiecas gan uz miesu (dot dzert, ēst, apģērbu, apmeklēt slimo, vai ieslodzīto cietumā), gan uz dvēseli (ja kas dzīvo maldos - pateikt to viņam un parādīt gaismu, ja kas šaubās - stiprināt ticību, ja kas nezin kā iet pie Dieva - pamācīt). Bet tas viss notiek noslēpumā, lai Debesu Tēvs redzētu, nevis cilvēki. Tādā veidā mūs gaidīs atalgojums Debesīs.

Ar Dievu ticīgais labo savas attiecības caur lūgšanu, jo mums jālūdzas nemitīgi, nemitīgi jābūt kontaktā ar Dievu. Lūgšana ir patiesa tikšanās ar Dievu, tie nav vienīgi vārdi. Cilvēks satiekas ar Dievu un paliek vienotībā ar Viņu ar visu savu būtību, līdz dvēseles dziļumiem. Un tas viss notiek noslēpumā, lai mēs lūgtos tikai uz Dievu. Tādā veidā mūs gaidīs atalgojums Debesu Valstībā.

Es nezinu, vai tā ir visgrūtāka atgriešanās daļa - padot sevi Dieva gribai, padot savu gribu Dieva gribai - bet laikam jā, tas ir kaut kas ne no šīs pasaules. Jo gavēt nenozīmē spēlēties, bet atļaut būt piesistam krustā kopā ar Kristu. Nav ne jausmas, šeit nav nekādas palīdzības no šīs pasaules puses, jo tā ir nāve šai pasaulei. Bet šeit cilvēks, kas veido savu garīgo dzīvi un mēģina padot savu gribu Dieva gribai, redz lielo palīdzību no Dieva, bet no savas puses cilvēka darbi liecina par mīlestību uz Dievu - cik tā ir mazā, vai cik tā ir lielā.

Tomēr neaizmirsīsim, ka tagad ir žēlastības laiks, tagad ir pestīšanas laiks, vienīgais tāds laiks. Izmantosim to, lai pagodinātu Dieva dāsnumu un žēlsirdību. Jo ja mēs neizpildīsim šodienas mājas darbu, kuru saņēmām svētajā Misē, kā varēsim padomāt, ka būsim gatavi pieņemt to, ko Dieva Vārds mums dos rīt? Taču rīt mums jāpieņem krusts.