Lielais Gavēnis 12.
Man ir kalendārs, kurā es rakstu, kur un cikos man būs svētā Mise, vai kāds cits dievkalpojums. Tas palīdz atmiņai, jo piemēram ja zvana kāds priesteris un lūdz, lai es viņu aizvietotu, es varu piekrist, jo protams jāpalīdz. Bet tomēr vienmēr obligāti jāskatās, vai gadījumā ir jau kaut kas ierakstīts šajā konkrētajā datumā. Tad es zvanu priesterim, ka diemžēl nevaru braukt, jo jau iepriekš citi man lūdza svinēt svētās Mises un klausīties grēksūdzes.
Drīkst protams ilgoties pēc tādiem laikiem (būs tādi?), kad nevajadzēs steigties, braukāt kaut kur, nēsāt sev līdzi kalendāru. Tomēr dzīve ir tikai un vienīgi tāpēc, lai satiktos ar Dievu, lai iepazītos ar Viņu un lai paliktu vienotībā ar Viņu. Vēlreiz atkārtošu: dzīve ir tikai un vienīgi tāpēc, lai satiktos ar Dievu un lai paliktu mūžīgā vienotībā ar Viņu.
Šajā ceļā mēs šodien redzējām Abrahamu, kuru Dievs audzina ticībā. Gan viss tas, kas notika viņa dzīvē, gan visi Vecās Derības pravietojumi un zīmes, ir figuras un ēnas tam, kas izpildījās kā realitāte Jēzū Kristū. Jēzus cieta, nomira uz krusta, trešajā dienā augšāmcēlās, uzkāpa Debesīs, kur sēž pie Tēva labās rokas.
Tad šodienas lasījumi ir kā katehēze, lai parādītu īsumā to, ko Jēzus - pildot sava Tēva gribu - izdarīja mūsu dēļ, lai mēs tajā atrastos un ar mīlestību un patiesībā pildītu Dieva gribu. Debesu Valstības vārti ir vaļā, drošs ceļš uz turieni atrodas Dieva gribas pildīšanā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru