Svētceļojuma 9. diena

Liels paldies Priežmales iedzīvotājiem par viesmīlību. Pēc atpūtas šodien no rīta devamies ceļā, lai sasniegtu Jaunaglonu.

Es maz rakstīju par šīm sarunām, kuras man bija ceļā uz Aglonu, praktiski tikai, ka bija, ka bija vērtīgas un vajadzīgas. Šī forma, kuru sāku jau 2009. gadā, kad es gāju ar Rīgas Svētās Trīsvienības svētceļnieku grupu, bija derīga arī nākamos svētceļojumos - es gāju kā pēdējais. Tam bija divkārša nozīme: veste uz mugursomas kā redzama zīme mašīnām; bet es vienmēr gatavs uzklausīt grēksūdzi vai garīgajai sarunai. Es pateicos visiem, ar kuriem man bija sarunas; es ticu, ka tajās arī bija Dieva svētība.

Šodien ceļā arī bija laiks sarunām un lūgšanai. Pēc tam skaistajā un vecajā Bērzgalu baznīcā svinējām svētdienas svēto Misi, kurā Kungs Dievs mūs piepildīja ar savu mieru un aicināja paļauties uz Viņu.

Pēc šīs pēdējas sv. Mises ceļā bija pēdējās pusdienas ceļā un arī tāpat pēdēja konference. Šajā konference runāju dažus vārdus pateicoties kuriem, es ceru, vieglāk būs atšķirt mūsu māsu miesīgo nāvi no otrās nāves, un drošāk būs staigāt Kunga ceļus Kunga gaismā.

Mūsu svētceļojums uz Aglonu ātri noslēgsies, bet dzīve Dievā nekad nebeigsies. Rūpēsimies par vienotību ar Dievu, lai mēs vienmēr atrastos Viņa gribā - uz ko mūs aicina svētais Francisks.

Rīt ejam uz Aglonas baziliku, lai palūgtos pie Dievmātes svētbildes, lai izteiktu viņai pateicību par izlūgtām žēlastībām un lai piedalītos svētceļnieku sv. Misē plkst.12:00.

Lai šīs pēdējas dienas tiktu piepildītas ar Dieva svētību.

Tiksimies Aglonā, tiksimies svētceļojumā, tiksimies dzīvē. "Staigāsim Kunga gaismā!"
Un rūpēsimies par savu labo formāciju Baznīcā, lai katram būtu kāds konkrēts pienākums draudzē vai lūgšanas grupā.