Dzīve ir Baznīcā.

Vistuvākajā laikā man būs divas rekolekcijas: Pasaulē Dzīvojošu Franciskāņu Ordenim un jauniem samināristiem. Visiem ir vajadzīga lūgšana, tagad arī jūsu lūgšana visiem šiem dalībniekiem un man ir vajadzīga un jau tagad liels paldies!

Aicinu arī sirsnīgi lūgties par jauniem aicinājumiem uz priesterību, konsekrēto dzīvi, ģimenēm, dažādām kustībām un grupām, un darbiem Baznīcā.

Tas nav it kā nejauši, ka Dievs radīja pasauli ārpus no sevis, iegāja tās vēsturē (es protams nestāstīšu visu pēc kārtas) un Dieva Dēls kļuva par cilvēku, lai parādītu Dieva mīlestību uz cilvēkiem un lai nomirtu par mūsu grēkiem mūsu atpestīšanai.

Ne visi cilvēki dzirdēja par patiesu Dievu, ne visi ir Baznīcā, ne visi dzīvo svēto dzīvi uz ko aicina Baznīca, kuru dibināja Jēzus Kristus un ar kuru ir vienots. Baznīcā Viņš izredzēja daudzus vīriešus, lai sekotu Jēzum Kristum Viņa priesterībā un lai viņi būtu gani Baznīcā - viss vislabākā kārtībā un ar sakramentālām zīmēm līdz mūsdienām, un teica, ka tas, kas viņus klausa, klausa Jēzu.

Pateicoties šai kārtībai Baznīcā mēs esam droši, ka Vissvētākajā Sakramentā ir klātesošs Jēzus Kristus, ka visi citi sakramenti ir derīgi un Baznīcas mācība ir no Dieva. Tas ir ļoti svarīgs, jo taču cilvēks ir aicināts meklēt patiesību un šajā ceļā viens no elementiem ir prast atšķirt savas domas no Dieva domām. Tas prasa pazemību un paklausību Baznīcas mācībai.

Baznīca ir visdažādāku paaicinājumu pilna un tie, kuri redz savu paaicinājumu - vai uz priesterību, vai uz konsekrēto dzīvi, vai uz laulāto dzīvi - tiek mācīti un pārbaudīti, lai atklātos, vai viņi ir derīgi. Un neviens nevar sev paņemt kādu pienākumu Baznīcā, kādu misiju, ja konkrēta ticīgā cilvēka priekšnieks Baznīcā viņam to nav devis.

Visi svētie un svētās ar savu dzīvi un bieži ar moceklību liecina par savu mīlestību uz Baznīcu un paklausību Tās mācībai. Viņi nepadevas šai pasaulei un nesa ikdienišķo krustu. Ar vienu vārdu sakot svētums ir ikdiena Dieva Baznīcā.