Ar svēto Francisku Lēdmanē

Tuvojas man īpašas rekolekcijas. Tās būs Sv. Franciska Trešajam Ordenim, kā senāk saucās šie brāļi un māsas, bet tagad Pasaulē Dzīvojošu Franciskāņu Ordenis.

Ir ko lasīt un godīgi pateikšu, ka tās ir jaunas lietas, kuras jālasa, lai saprastu, kas ir Pasaulē Dzīvojošu Franciskāņu Ordenis.

Tad viss sākās ar sv. Francisku no Asīzes, bet arī viņš neparādījās no mēness. Tas nozīmē, ka šim Ordenim ir ļoti sena tradīcija, kuru veidoja Baznīca jau no sākumiem un kurā piedalījās ļoti daudz cilvēku, un kurai ir arī senais un stabils garīgums - iesakņots Baznīcā.

Man vajadzēja drusciņ iepazīties ar Ordeņa vēsturi, kura ir interesanta un bagāta, bet sevišķi vajag pasvītrot - kura nes svētuma augļus, par kuriem liecina svētie un svētās, kas pieņēma šo dzīves veidu un nesa svētuma augļus neatkarīgi no tā, vai tas bija priesteris, bīskaps, karalis, vai vienkāršs lajs.

Man šķiet, ka visgrūtākais elements šajā sagatavošanā rekolekcijām ir Konstitūciju lasīšana. Konstitūciju loma ir palīdzēt pasaulē dzīvojošiem franciskāņiem ieviest dzīvē savu garīgumu, savu Regulu (pirmo deva sv. Francisks, bet pēdējo pāvests Pāvils VI).

Tad notiek šī sagatavošana. Bet salīdzinājumā ar citām rekolēkcijām, es ceru daudz vairāk uzzināt par trešo ordeni no brāļiem un māsām, nekā es viņiem stāstīšu. Es domāju, ka manas cerības piepildīsies - ja tāda būs Dieva griba.

Pasaulē dzīvojošiem franciskāņiem ir liela loma sabiedrībā, tautā, valstī, ne tikai Baznīcā. Viņiem ir skaists, kaut gan grūts pienākums: būt kā gaisma un sāls pasaulei. Šai pasaulei, kura organizējot dzīvi cilvēkiem un lielām cilvēku grupām, grib to darīt bez Dieva, ierobežojot cilvēku materijā.