Svētam Franciskam Kungs ir devis brāļus.

Pirms pāris gadiem Viļakā, kad vistuvākie kapucīni dzīvoja Rīgā, apmēram 250 km attālumā no manis, tuvāk bija kapucīnu kapi: viens Viļakā pie bijušā klostera, pēc tam jau Jēzus Sirds baznīcas dārzā (tēvs Nikodems, Filips Turks), otrs apm. 25 km attālumā no Viļakas, kapsētā netālu no Baltinavas (tēvs Miķelis Jermacāns).

Tagad, kad es esmu Rīgā un ir iespēja pat katru dienu satikties ar brāļiem, tomēr kapucīnu kapi ir tuvāk, ja mēs runātu par kilometriem, jo tēva Oļģerta Aleksāna kaps blakus sv. Franciska baznīcai (jauns piemineklis ar skaistu krustu no svētā Damiana - san Damiano - baznīcas) un tēva Andreja, Jāņa Pavlovska, kaps pie sv. Alberta Lielā baznīcas.

Tuvu (daži km.) apglabāti ir arī tie, kuri ļoti gribēja, lai kapucīni atbrauktu uz Latviju. Tie ir arhibīskaps Antons Springovičs un bīskaps Antonino Zecchini, Pāvesta nuncijs Latvijā pirms kara. Viņi abi divi tika apglabāti sv. Miķeļa kapsētā.

No vikipēdijas (poliski): lēmumu dibināt jaunu svētā Erceņģeļa Miķeļa kapsētu pieņēma 1879. gada 21. decembrī. 1882. gada 26. augustā kapsēta tika svinīgi pasvētīta, pr. Kārlim Marcinkevičam (Karol Marcinkiewicz) piedaloties. Nekropolija dalās uz četriem kvadratiem, bet tie iekšā dalīti ar ieliņām. Centrālajā vietā pie galvenās alejas uzbūvēja kapelu gotika stilā, kura tika pasvētīta sv. Miķeļa dienā 1885. gada 29. septembrī.
Tā vikipēdija. Tad es saprotu, ka tā ir katoļu sv. Miķeļa kapsēta un kapela, kur apglabāti bīskapi.
Labi, kad es satiekos ar brāļiem, manī parādas liels prieks un mācos izdzīvot šos sv. Francika vārdus: "Kungs man ir devis brāļus".

Rīt dosimies svētceļojumā. Kungs mums ir sagatavojis vislabāku laiku. Kungs, mēs Tev pateicamies par laiku, mākoņiem, par sauli ("Un [saule] ir skaista un spīdoša ar lielo gaismu: tā ir Tavs, Visaugstais, attēls" - no "Saules dziesmas".), par mēnesi un zvaigznēm, par vēju, ūdeni, zemi, zālēm, ziediem, augļiem... 

"Esi slavēts, mans Kungs,

par tiem, kuri piedod Tavas mīlestības dēļ

un iztur vājības un vajāšanas".

Visi tiek aicināti, lai kristīgās mīlestības garā kalpotu viens otram, piedotu to, ko mēs izdarījām cilvēciskā vājuma dēļ, bet visā pielūgtu Kungu Jēzu Kristu.  
Tiksimies ceļā uz Aglonu!