Viens mirklis Tavos sliekšņos, Kungs...

    Apmēram pirms desmit dienām runāju ar kādu cilvēku, kas remontēs kāpnes pie baznīcas dārza vārtiņiem. Viņš otro reizi vēl neparādījās, bet es ceru, ka viņš, būdams nopietns cilvēks, jau gatavo materiālus vajadzīgus šim mazam remontam.

    Runāju arī ar cilvēku, kas izremontēs soļus baznīcas dārzā. Bet tam arī vajadzīgs ir laiks. Jo kaut gan remonts ir pavisam neliels, tomēr vajag atrast visas nepieciešamas remontam lietas un tam vajag laiku.

    Kāda manai sirdij dārga ģimene man atsūtīja ziņu, ka šodien no rīta viņiem piedzima dēls. Un tas ir prieks uz visu dzīvi. Es saprotu, ka viņu domās ir netikai prieks, bet arī ļoti konkrēti plāni saistīti ar šo bērnu, ar laiku, kas tiks veltīts visjaunākam bērnam un ar Kristības sakramentu, par kuru, kā par vissvarīgāko lietu, jau šajā pirmajā dienā bija runā.

    Un tā vissvarīgākie mirkļi ir Jēzus Kristus priekšā, uz Vissvētāko Sakramentu ved mūsu soļi, jo tur, Dieva priekšā, cilvēks atrod visu, ka var pateikt: Kungs, Tu esi man Viss!