Vai skolā drīkst lūgties?

    Ticībai ir vajadzīgas zīmes un zīmēm tie, kuri dos tām dzīvi. Kādā mazā skolā man bija tikšanās ar bērniem, kuri gatavojas grēksūdzei un svētajai Komūnijai. Katehēte uzaicināja uz zāli un tur atradu bērnus, kuri sēdēja pie galda. Galds bija apaļš un uz galda liels rožukronis. Atklājās, ka bieži viņi lūdzās tā: tur rožukroni rokās un pēc katra Tēvs mūsu un Esi sveicināta rožukronis griežas riņķī dažus centimetrus. Un tā bērniem pašu izstrādāts rožukronis ir dzīva zīme, kas palīdz satikties ar Dievu lūgšanā.

    Cik svarīga un cik klātesoša dzīvē, un cik vajadzīga ir lūgšana - to es varēju bērniem pastāstīt pēc šīs dienas piemēra. Jo viņi pajautāja, cik reizes es jau šodien skaitīju rožukroni? Es atbildēju, ka labais Dievs tik brīnišķīgi organizēja šo dienu, ka man bija iespēja jau divas reizes skaitīt rožukroni (pirmo reizi ar tautu baznīcā) un svinēt divas reizes svēto Misi. Bet man bija tikai viens brokastis. Es jautāju bērniem par dažādām lietām un atklājās, ka viņi daudz zina un labi gatavojās sakramentiem. Un cik žēl, ka viņiem nav iespējas regulāri iet uz svēto Misi, uz baznīcu, saņemt pietiekami labo ticības dzīves liecību no savu tuvinieku puses. Un es jutu, ka šī draudze un šī apkārtne gaida, alkst pēc Evaņģēlija, pēc tādas dzīves, kas liecinātu vislabāk par Kristus mācekli. Kaut gan nav tā, kā piemēram Francijas dienvidos, kur tā, kā es šodien lasīju, kādi cilvēki dod liecību. Lūk viņi stāsta, ka katoļi ir mazākumā, ka viņi ir mazās kopienas, ka 15. stāvā dzīvo kāda katole, bet kādā citā stāvā kādi mūki vai priesteri, kuri cenšas organizēt dzīvi katoļiem. Bet tie, kuri ir visdrosmīgākie, palika uz vietas, kaut gan satiekas ļoti bieži ar varmācību, ar sabiedrisko dzīvi bez nekādiem principiem, kur imigranti no Āfrikas ir vairākumā, kad vajag atstāt baznīcu un pārcelties citur, kad nav paaicinājumu, kad varbūt (tā liekas) šo iedzīvotāju Francija pēc paaudzes būs jau pavisam cita zeme ar citiem cilvēkiem, kad cilvēks un mazās kopienas nevar neko. Tikai lūgties. Cik tālu mūsu dzīve ir no tādas realitātes?