Tik bieži vajag atteikties no saviem plāniem.

    Šodien no rīta priecājos, ka beidzot ir brīva diena un varēšu pļaut zāli un strādāt dārzā. Bet piezvanīja kāds cilvēks un jau zināju, ka būs ciemiņš dažas stundas. Un priecājos no tā. Pēc visām lūgšanām no breviāra es nolēmu stundiņu pastrādāt, jo vēl līdz ciemiņa atbraukšanai palika divas stundas. Un tad atnāca īsziņa. Lūk būs vēl cits ciemiņš, pavisam neatkarīgi no pirmā. Un jau zināju, ka darba šodien nebūs. Beigu beigās vakarpusē kādas divas stundas tomēr strādāju.

    Es jau iemācījos plānot, bet kad ir vajadzīgs lielākais labums, garīgais labums, lietas saistītas ar garīgo aprūpi un evaņģēlizāciju, tad tik bieži nevaru izpildīt savus plānus, ka esmu jau pierādies. Taču esmu mūks un priesteris un tas ir galvenais, jo no Dieva. Bet mani plāni - vajadzīgi, tomēr arvien biežāk līdzdarbošanās ar citiem pieprasa laiku un vajag visu laiku iet uz priekšu.