Pirmā svētā Komūnija

    Divdesmit bērni pieņēma Jēzu pirmo reizi svētajā Komūnijā. Es tagad gaidīšu augļus. Jo bija grēksūdze, bet iepriekš daudzus mēnešus bērni piedalījās katehēzēs. Protams ja vidē, kurā bērni dzīvo, nav cilvēka, kas būtu ticības liecinieks un ja dzīves plāns un ātrums neņem vērā to, ka ir Dievs, un vēl ja bērns nestrādātu ar sevi, naīvi būtu gaidīt ātrus un lielus augļus. Tomēr cerība ir.

    Dažreiz var likties, ka bērni ir it kā no kosmosa. Jo ja viņi pēkšņi parādas, bet vecāki nav sasniedzāmi un ja pēc sv. Komūnijas bērni pazūd no redzes loka, tad kas tiem visiem organizē dzīvi? Varbūt šoreiz tā nebūs? Varbūt...

    Darbs ar bērniem, kuram velta savu laiku katehētes, ir no vienas puses nepieciešams, jo kā kāds rakstīja tas ir darbs uz trijām paaudzēm, bet no otras puses bērns ir padots gandrīz visu laiku kādam citam sistēmam, kurā nav vietas Dievam un Baznīcai. Par dvēselēm visu laiku notiek cīņa un nepietiek atkārtot jēdzienus kā piem. katoliskā Latgale. Vajadzīgas ir misijas, evaņģēlizācija katrā dzīves vietā.