Pirmā grēksūdze

    Šodien 20 bērnu un jauniešu pirmo reizi gāja uz grēksūdzi. Ja drīkst tā pateikt - šis sakraments liecina par cilvēka garīgo dzīvi. Jo šī sakramenta elementi: sirdsapziņas izmeklēšana, grēku izsūdzēšana, grēku nožēla, apņemšanās laboties un gandarīšanas izpildīšana ļauj cilvēkam dzīvot patiesībā sevis priekšā un Dieva priekšā. Bet tas, kas ir vājš un grēcīgs, nāk no cilvēka un katru reizi iedams uz grēksūdzi vajag to pārdzīvot. No Dieva nāk piedošanas gatavība un sakramentā žēlsīrdības dāvana - grēku atlaisšana.

    Es šodien teicu bērniem, ka Dievs nekad nevienam cilvēkam neko neatņēma. Dieva tuvība nesaistās ar to, ka mums draud, ka kaut ko zaudēsim. Tieši pretēji. Dievs nāk, lai mūs apdāvinātu. Jo kas ir grēks? Tas ir tukšums. Tāpēc jo tālāk no Dieva, jo lielākie grēki, tad lielākais tukšums cilvēkā un lielāka nelaime. Grēksūdzes laikā Dievs piepilda visas šīs vietas, kuras ir tukšas, jo grēks tās iztukšoja, Dievs piepilda ar savu svētdarošo žēlastību, lai cilvēks ietu svētuma ceļu.

    Tāpēc tik vajadzīga un nepieciešama ir draudzīga vide, ticības vide bērniem un jauniešiem, sevišķi ticīga ģimene. Bet nav daudz tādu ģimeņu, kuru galvenākais mērķis ir tālāk nodot ticību un iemācīt bērnus pretoties pasaules indei, kārdinājumiesm, grēkam, bet darīt labus darbus, katru svētdienu piedalīties sv. Misē un bieži iet pie grēksūdzes. Kura ģimene pateiktu: "Mēs viens otram palīdzam katru dienu atgriezties, lai būtu tuvāk pie Dieva, Dieva lietās"?