Trīs vienā

    Draudzes galvenais pienākums ir 1. evaņģēlizācija - sludināt par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Kas kļūva Cilvēks mūsu pestīšanai, nomira pie krusta un trešajā dienā augšāmcēlās un dzīvo. 2. katehizācija - mācīt par ticības patiesībām un par dzīvi pēc šīm patiesībām. 3. sakramentālā dzīve - iet pie sakramentiem, jo tajos darbojas pats Dievs, sevišķi Euharistijā, kurā Viņš ir reāli klātesošs. Draudzes dzīves galvenais notikums ir sv. Mise un centrālā vieta - baznīca.

    Ne vienmēr mūsu dzīvē ir tāda kārtība: sākumā evaņģēlizācija, pēc tam katehēzes, kas ved uz sakramentiem. Bet kad cilvēks satiekas ar Baznīcu, tad tajā satiekas ar šiem trijem elementiem. Un arī ticīgā cilvēka dzīvē visi trīs elementi ir klātesošie. Vismaz tā vajadzētu būt.

    Dažreiz cilvēks, kas neklausījās katehēzes, vēl vairāk, viņš nepieņēma Jēzu par savu Pestītāju un Kungu, un nevar pieņemt sakramentus, meklē kaut ko, kas aizvietotu to visu, kādas zīmes, pat dievbijīgās zīmes meklē, lai mierinātu savu sirdsapziņu - bet šeit varbūt es kļūdos, varbūt kāds viņu piespieda tā darīt un nepaskaidroja, ka vajag pavisam kaut ko citu - katehēzes, sarunas ar prāvestu. Tas varētu vest cilvēku uz sakramentālo dzīvi. Ir zīmes "ne-savā-vietā", kā piem. pieaugušais, kas prasa svētību svētās Komūnijas laikā, kaut gan šis laiks ir paredzēts pavisam citai darbībai - Jēzus Kristus Miesas pieņemšanai.

    Ticīgais cilvēks, kas pieņem sakramentus, padzilina savu ticību caur labām lekcijām un rekolekcijām, kas atļauj Baznīcai viņu evaņģēlizēt, tāds cilvēks arī pats var citiem sludināt Labo Vēsti par Jēzu Kristu un macīt citus (kādā mazā grupiņā, kā piem. ģimenē) ticības patiesības. Tas liecina par šī cilvēka dzīvo ticību.