Iet kopā ar Jēzu

    Kāds kapucīnu tēvs Honorāts rakstīja savas pārdomas "grāmatā". Kādu dienu uzrakstīja: Kad es eju ārā no klostera - eju no Kristus, kopā ar Kristu un atgriežos atpakaļ pie Kristus. Varbūt ne katrs teikums šajā "grāmatā" ir tieši tāds - vispārīgs, un autors raksta daudzus sīkumus saistītus ar savu ikdienišķo dzīvi, lūgšanām, rekolekcijām, lēmumiem. Sākumā nevar "atrasties" šajā "grāmatā", tik daudz sīkumu, tik daudz lietu, kuras, kā liekas, nav saistītas viena ar otru. Bet man jau nāca divas reizes vadīt nedēļas rekolekcijas, kur kā pamats bija šī "grāmatā".

    Tagad uz brītiņu pārcelamies laikā uz šodienu. Jo šie lasījumi ved mūs pie saprašanas, ka Baznīcā dzīvā Dieva klātbūtne nenotiek caur kādiem, nezinu, noslēpumainiem veidiem, kur neko nevar saprast un cilvēkam paliek vienīgi padoties kādiem "spēkiem". Bet Baznīca ir tieši tāpēc, lai Dieva pestījoša klātbūtne un darbība būtu 100% garantēta. Tas notiek sakramentos, caur kuriem Dievs mums atklāj savu neizmērojāmo žēlsirdību. Šeit ir vajadzīga liela pazemība un liela pateicība. Tas ir saprotams sevišķi svētdienas svētajā Misē, šī tikšanās, kas ir katras citas tikšanās paraugs un sākums visas nākamas nedēļas gaitā. Un tik daudz sīkumu, kuru varētu ierakstīt kādā savā grāmatā, bet mēs zinām, ka nav laika. Bet iet kopā ar Jēzu - tam vajadzētu veltīt visu laiku.

    Šī tēva Honorāta, svētīga Honorāta (jo sv. Jānis Pāvils II viņu beatificēja 1988. gadā) "grāmata" tika atklāta pēc viņa nāves 1916. gadā, kad viņš jau bija ceļā pie Jēzus.