Jo mazāk to, kas kalpo baznīcā, jo vienam vairāk pienākumu.

    Šodien diena sākās neparasti, jo mūsu cienījama kundze, kura jau 25 gadus rūpējas par baznīcu un tās apkārtni, slikti jūtās un vajadzēja viņu vest uz ātro, bet ātrā uz slimnīcu. Nāks dažas dienas atpūsties un paarstēties. Viņa kalpo baznīcā katru dienu. Gandrīz viss iet caur viņas rokām. Prāvests neuztraucas nekad, jo viss ir gatavs: komžas, puķes, sveces, galdauti uz altāriem, grīdas un soli tīri, grāmatu galds sagatavots, procesija sagatavota, teritorijs pie baznīcas tīrs, ūdens ziediem ir, tualetes tīras un vēl daudzas citas ikdienišķas lietas izdarītas tā, kā vajag. Svētceļniekiem, bet arī tiem, kuri grib redzēt baznīcu, nāk pretī, atver durvis. Vienmēr smaids. Un gaida, ka jaunieši atnāks uz baznīcu. Liela pieredze un liela lūgšana. Dzīve padota Baznīcai, draudzei un tās cilvēkiem. Bet arī atbildīga par māsu, māju, dārzu. Dažas dienas atpūtīsies un, es ceru, atpakaļ staigās katru dienu kalpot baznīcā. Lai mēs, jauni, tā rūpētos par baznīcu, par Dieva lietām, kā Geņas kundze.