Kur ir pilnīgi cilvēki?

    Visi augam, lai sasniegtu vislielāko pilnību. Mūsu paraugs ir Jēzus, Kurš mums parādīja, kā dzīvot un Viņš pats kļuva dzīvs Ceļš, kas ved pie Tēva. Tomēr ne viss ir tik vienkāršs. Došu vienu piemēru. Šodien, pateicoties misionāriem, es biju Rekovas pansjonātā. Tur dzīvo cilvēki, kuriem vajadzīga palīdzība un par kuriem rūpējas visu dienu un nakti. Darbs šeit ir līdzīgs vairāk kalpošanai mīlestībā, nevis kādam parastam darbam. Pansjonāta iemītnieki visi ir citi, tik atšķīras ar saviem raksturiem. Viņiem ir vajadzīga otra cilvēka palīdzība. Vai Dievs izdarīja kādu kļūdu radīdams pasauli tā, ka cilvēkam vecumdienās ir nepieciešama nemitīga palīdzība? Varbūt daži no šiem mūsu brāļiem un māsām ir vairāk dievbijīgi, citi mazāk. Bet pēc saņemtām iespējām un pēc sava garīgā darba parādas viņos šis pilnīgs cilvēks, kuram vienīgi līdzināties ar pašu Jēzu Kristu. Jo, ja mēs augam līdz Kristus pilnībai, tad vecumdienās sevišķi ir redzams, es domāju, cik mazi ir mūsu spēki šajā pilnveidošanās, bet cik stipri darbojas Dieva žēlastība, lai līdz beigām izveidotu pilnīgo cilvēku. Kas visu grib pārbaudīt, pieņemt labo un patieso, bet atmest ļauno.