Atpakaļ Viļakā

    Ātrāk nekā bija plānots esmu atpakaļ Viļakā. Rekolēkcijas īsākas - 3 nevis 7 dienas, kā parasti. Citi palika, man pēkšņi vajadzēja braukt. 1690 km ceļā. Bija drusciņ atpūtas, jo no kurienes būtu spēks, lai tā braukātu? Kā vienmēr, tā arī tagad, mēģināju aicināt dažus brāļus kapucīnus, lai viņi atbrauktu uz Latviju, bet... tomēr zinu, ka tāds aicinājums ir no Dieva. Dieva dāvana, šeit ir šis noslēpums. Cilvēks veido (ar Dieva palīdzību) šo aicinājuma vietni sevī, lai Dievs paaicinājumā dotu konkrētam cilvēkam vēl vienu sevišķo, tikai viņam vienam, aicinājumu.

    Attīstas labas lietas. Piemēram manā provincē ir 60 misionārus (!), tas nozīmē, ka apmēram katrs 3.-4. brālis ir misionārs - Austrālijā, Azijā, Āfrikā, Amerikā un Eiropā. Par visiem 60 misionāriem lūdzas. Šobrīd šajā lūgšanā (par to stāstīju rudenī un pat daži no Latvijas ņem dalību) piedālās 1060 cilvēku. Par mani jau lūdzas 20 cilvēku! Pateicība Dievam. Meklēsim iespēju, lai par mums, par mani, par Tevi kāds/kādi lūgtos.