Pirmie svētsolījumi

    Pirms 20 gadiem, tieši šodien, es un citi līdzbrāļi kapucīni, mēs salikām pirmos svētsolījumus. Kaut gan jau divus gadus dzīvojām kā īstie mūki, šo otro gadu jau habītā, tomēr dzīve ordenī skaitās kopš pirmiem svētsolījumiem.

    Jau 20 gadi ordenī. Mēs sākām postulatu, kur jauns vīrietis dzīvo klosterī kā mūks, kaut gan vēl nesaņēma habitu, mēs sākām 40 vīriešu. Bet pēc diviem gadiem pirmos svētsolījumus pēc noviciata salika 15. Daudzi saprata, ka tas nav viņu paaicinājums. Citiem brāļi kapucīni palīdzēja saprast, ka vajadzētu pārdomāt savu paaicinājumu.

    Katru gadu mēs atjaunojām savus svētsolījumus. Bet pēc 3 gadiem palika 9 brāļi. Mēs visi esam priesteri, bet kalpojam un strādājam dažādās vietās pasaulē: viens Gabonā (Āfrikā), viens Romā (Itālijā), divi Baltkrievijā (no tiem viens kā diecēzes priesteris), viens Latvijā (es) un pārējie 4 Polijā. Nav ko liegt, Dievs deva mums misionāru garu.

    Satikties šeit virs zemes mēs laikam nekad nesatiksimies, kaut gan tik nesen sākām kopā klosterdzīvi un 8 ilgus gadus dzīvojām kopā klosteros. Klosterdzīvi tomēr izdomāja pats Dievs un tas nekas cits, kā sekot Jēzum tur, uz kurieni Viņš sūta.