Zīmes un klātbūtne

    Vatikāna 2. koncils savos dokumentos līdzina Baznīcu ar sakramentu. Baznīca ir kā sakraments, kā pestīšanas sakraments. Mēs zinām, ka ikkatrā sakramentā zem redzamām zīmēm darbojas neredzama Dieva žēlastība. Tāpēc redzamajā Baznīcas zīmē mēs varām redzēt ar ticības acīm pestīšanu, kas ir atvērta visiem, sevišķi sakramentos. Baznīcas klātbūtne pasaulē ir pestīšanas klātbūtne starp cilvēkiem, pestīšanas, kuru dod Jēzus Kristus.

    Šodien, kad tikko izkāpu no mašīnas pēc braukšanas sakarā ar garīgo aprūpi, atbrauca kāds jauns cilvēks. "Es gribu Jums atdot. Tas man nav vajadzīgs" - viņš teica. Diemžēl neko nepaskaidroja. Es paskatījos, kas tas ir. Tās bija viena liela un dažas mazas svētbildītes ar Dieva Māti Mariju un bērnu Jēzu, un arī divas ar sv. Nikolāju. Kā nepriecāties, ka pēc garīgas aprūpes cilvēks saņem tādu dāvanu - pēkšņi un no cilvēka kuru neredzēju apmēram pus gadu? Bet no otras puses šie vārdi "Tas man nav vajadzīgs" - ko nozīmē?

    Cilvēks meklē sev tādus citus cilvēkus, kuri varētu kļūt par viņa draugiem. Skaidrs. Garīgajās lietās tie, kuri jau ir mūsu draugi (vai to zinām vai nē), ir svētie, tie, kuri jau var priecāties no pestīšanas un zina, ka to nekad nezaudēs. Katoļu dzīve tā ir drusciņ līdzīga ceļam, pa kuru ejam kopā ar šiem draugiem, kuru klātbūtne parasti ir ļoti klusā. Vajag meklēt viņu klātbūtni un lūgt palīdzību iet pestīšanas ceļu. Viņi jau pārgāja šo ceļu, mēs esam ceļā. Vēl vairāk, Dievs līdzīgi kā sargeņģeļus, sūta svētos, lai mums palīdzētu. Jo nerēti cilvēks meklē sev citus "vadoņus", kuriem ļoti tālu no pestīšanas un kuri bieži vēlk cilvēku pavisam citā virzienā, kur nekas nav drošs, sevišķi pestīšana.

    Sakramenti Baznīcā ir katoļiem, kuri sagatavoti un spējīgi tos pieņemt. Tad Dievs dod saviem bērniem Baznīcā drošu barību, kas tuvina cilvēkus pie sava Radītāja un Pestītāja, un pat savu Miesu kā Patieso Barību uz mūžīgo dzīvi Jēzus dod svētajā Komūnijā. Nekā netrūkst. Dievs mūs radīja kā personas, lai mēs varētu runāt un draudzēties ar pašu Dievu, Kas ir Viens Trijās Personās. Dieva klātbūtne un žēlastības Baznīcā ir priekš personām, jo tās ir radītas pēc Dieva attēla un līdzības. Cilvēkiem, kuri mīl Dievu, Viņš dod žēlastības bez mēra.

    Pēdējos vārdos vēl būs par to, par ko rakstīju iepriekšējā ziņā. Tas ir par netaisnības un grēcīguma noslēpumu, kas darbojas cilvēkā, lai tas klanītos dzīvniekiem un izdomātiem dzīvniekiem, zem kuriem slēpjas Dieva un cilvēka ienaidnieki. Par ticību aklam liktenim, kuru var "atrast" vaska gabalos, krāsainos balonos, horoskopos, par ticību kalendāriem, no kuriem cilvēka dzīve ir pilnīgi "atkarīga". Tās nav nevainīgas "spēles", jo cilvēks, kas tam tic un to propaģē, atsakas no savas cilvēciskas cieņas pamatiem, atsakas no tā, ka viņš esot persona. Joks: "halo halo! ja kāds sevi padot tādām lietām, lai to labāk atklāti nerunā, jo atbrauks marsieši un taisīs uz tāda eksperimentus, jo taču tas nav persona". Joks ir beidzies. Ja tomēr kāds tic tādam lietām, tad labāk lai atgriežas. Viņam būs daudz īsto draugu un draudzība ar Dievu. Tas ir galvenais.